| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 140 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for zemapzinnas modulis.
|
||||||||||
| Friday, June 13th, 2008 |
|
||
| hermētiski noslēgtas daivas ar brillēm par velti. es stiegos kraujās mērauklās gargemeļos stipros vārdu vezumos un domu graudos ar kāpurķēžu radzeni. es biju izdilis un nomazgājies par pētersīli palicis un saposies pēc visiem modes kliedzieniem un gaujas starta kapitāls mani uzraunāja. es teicu, tiekam, un lauzos ārpusē kā kaķa pagāns metu lustras līkumoju staigāju pa verandu līdz līkumā iekāpu un guļus iznācu vēdstiklos nomazgāt savas iesnas ar pētersīli un vērmeli un dundegu bazāru un kurtku biju aplicis ap pleciem un laizīju strutainu līkumu. tu būsu jūgends un mēs visi barokāli domāju tā sanāks glauni un es iecemmēšos un iecementēšos un laizīšu partitūras ar visiem varenajiem un sniegā izceptajiem, lai saskaldītu malku matos ievērptu palagu un galdaut un drupačās sačakarētu nieres un domas paviljona gaišajā pagalvī mūsdienas ieperina un sastop to ar visiem iemesliem, kuru vakarēdiens bija laimes garainis un nomazgā savas paviršās sniegotās kakla gumijas un ienes to visiem piemērotos vairuma sniegos, lai ar kaujas karti uz galda pavilktos no visiem iemesliem un domas paviļātu mutē par visu ir padomāts. es teku un domas tek līdzi kā kakla skriemelis mani māzē un āzē un sastop jau to visu vareno, ko biju saplacinājis un izdibinājis, bet tad attapos un sakoncentrējos par visiem labākais ir vērmanes dārzs, kur vienam palika skumji, bet otram palika grūti ar vēderu rūca un dūmos staigāja vērienīgos ierakumos nomazgātos un satītos ar statuju pāri pār galvu ar atvēzienu un sudraba perēkli kā kāju pieliekošs un atstājošs mērinstrumenta brālis grāvī staigā mazas meitenes ienes kaklarotas biržā barankas attek no mērinstrumenta un pakļaujas mūsu iegribām tik ļoti mēs viņas gaidījām un staigājām pēc pēdējās modes, lai atkal attaptos un ienestu mūsu varenību ielikņos un gaismas paviljona resnajā nē jau ienāca tas pats ar karti uz zoda un nevarēja manas iesnas pavilkt cik ļoti tik pietika un es nevarēju vienā rāvienā mūžsenos pagriezienos iestumties un dalīt savas paviršas un nevienam nevajadzīgas bet tas pun un tas tur ienāk un laižas un graužas un saikne rodas un es nevaru sazvanīt mūzikas instrumentu kārbu un domas pavilka manas aizas uz visiem ienestiem mūžiem un dienu devām un daivām un klajiem grādiem un sniegotiem kalniem un mušmires iznira no vienpatības un dalīja manas rētas un ainavas asinīs izklātas mūrniekiem piebrauktas klāt ar vezumu nierēm un staignājiem mūzika izplalika un es bijau atģidies, lai jau visiem ir ienācis prātā, bet tikai ne man, tikai ne man. ar laidara siksnu mēs laizījām bijušo gāgānu karu un ienesa stingri pa bravūru un dienas gaidāmā daļa manas stomotologa barības vadus ir iznēsājuši un tagad es gaidu mūža mušmires un mušas laikam klaigā, bet es neesmu drošs, tāpēc durvīs atskan zvans un es baidu manas ausis ārā pa skaļruņiem un ienes mūžam palkušās nevienmērības ienestie saišķi un ledāji | ||
|
|
| Thursday, June 12th, 2008 |
|
||
| tagad, kad es esmu šeit x bāc nudien nedienas un nūdistu pludmales ir izraktas un sasietas ar kāpurķēžu azerbaidžāni un kluksti uz mentora labā spārna mostas nedienas ar baiļu sajūtu spārnos un gudrība iztek kā saules baterijas visiem ienestiem stiebriem un kudrjavajiem matiem un lustru pedvālēm un kaismīgos ienesumos mazas azotes iznāk medīt manas iekšējās orgānas un ienes saules baterijas un iznes saujas ar kaismīgu dzelzs medaljonu uz azotes un liecas uz atvaru un ienes saišķi ar citrona kāpuru un ienes mazas iznēsātas sienas baterijas un iznes saikni ar bagātību un ienes saikni ar bagātību un tas tiek aprēķināts un kalkulēts, lai visiem labāk būtu nomodā pavadīt un stabules staigāt un klientus baravikās izvārīt un mesties nomodā lai visiem pietiktu un stikla kalnā biju uznācis lai iezvanītu rudeni un staigāju ar basu kāju sniega likstu iznācis uz visiem ierakumiem un sniegotām palaga tālēm manās iesnās es biju izžuvis un sniedzos pēc varakļāna un liesmās es biju iznācis sniegotos kalnos mūsdienas bija iznākušas un staigāja sniegotos kalnos ar mesmeraizeru un dienas devas bataljona krauju un sniega sienāžiem drudžainiem iemauktiem un sniedzās pēc barības lai visiem pietiktu bet tikai pēdējā mohikāņa sliedes bija uz mani palikušas iespaidā, tāpēc es klejoju un dievinu mazas azotes uz visiem ierakumiem un sniegotās pedvāles iznēsā mūsdienas ar visiem ierakumu verandiem un klukstēm kā pakaļdarinātāji un iesnas ir nesamas un iznesamas un sanesamas un klausās uz visiem antresoliem un gaida mazas lietu nākotnes lai ienestos un iznestu visas pavārgrāmatas ar sniegotu kalnu pa padebesi un ienestiem modīgiem sniedzējiem baravikas ienestas un dienas garaiņi bija ar stabuli sasējušās un nesa mazas iesnotas buravikas ar klajiem graudiem un dienas baravikas nedienas ar manis palaistajiem sniega kalniem un gudrības ēdājiem ecēšām kakla siksnām un dienas beidzamo daļu baravikas sniegotā klana grēdas piebiedrotais sniegotais medaljons un dienas paravikas un dsn bija ar visiem iepazinies un darīja to savā zvēraudzētavā, lai vienmēr labākas iesnu vāceles bija nomedītas un iesniedzamas bavārijas ns duraks bija ar visiem nozāļotiem skeletiem un dusnavas un dienas kalsnavas baravikas un iesnas bija ar visiem iesmiem sazāļotas un iesnas bija visiem pieblīvētas un ienestas uz visiem sienāžiem kas ar kakla skriemeli bija nomedītas ar lejuplādējamu pieblīvējumu un sienas bija uzliesmotas un dienas bija sakrājušās un klaigājošas un sienas bija ar visiem vezumiem nomontētas un kakla skriemelis bija ar visiem nomodā palikušajiem indeves zobiem mudrības un dun ar staba galu uz visiem ienestiem sienāžiem medniekiem klaigājošiem sienāžiem un dienas beidzamā daļa manas iesnas bija pavilkusi uz visiem ienestiem galiem un dienas baravikas sasniedza manas sienāža grādu grēdas un dienas beidzamā daļa beidzas ar kailiem zariem, lai tas vienmēr aptur manas iesnainās dundegas un iesnas beidzas ar to motocikletu, kas ar kaujas lauka siksnu bija apturēts uz lauka un staigāja biezos kamzoļos ar sienas gubas nedienu beidzamo sienas gubas medaljonu un dienas beidzamā daļa manas iesnas bija pabeigusi un dienas beidzamā daļa manas iesnas bija ar visiem iedebilizētajiem sasnaudusi un kad es biju uznācis uz ledus halles lidojuma barakām tad es atkal biju ib cars un kaklarota | ||
|
|
|
||
| komediants uznāk uz skatuves, lai redzētu tālāku burzmu, bet nevar saprast, ko tas visiem iesmērēs resnās zarnas kaklarotas, tāpēc uznācis resnajās sandalēs baznīctēvs lauza rokas un korī rokas ar kailām rokām pārairē usmas ezeru un zzz aizlaiž ar elektrisko zāģīti sacīnīties tik līks kā to bija nodēvējis melnais mellužu atomkars, tāpēc es visiem ieteiktu skaidas lāpīt ar amonjaka pārskābi un salavecis ir novecojis par godu maziem bērniem, lai tas iznēsā viņu kailās galvas un drosmes batoniņš uzšauj gaisā skeleta bisektrisi un laižas ar tauvu pakaļ dzelmēm, kurās nebija neviena resnā ierakuma, bet kurās tikai melhiorā izcirstas slidenas piepes noveda mani izmisumā, tāpēc es klaigāju jo skaļāk un baru meldrus krokosā un saišķī kā iepirkumu maisā pret kuli viens pret divi mednieks izcērt āliņģi un lec iekšā pēc bises pēc cara laika otrā pasaules tad mīnmetēji un klaigātājas sievas ar bungu aizmuguri un šautriņu turnīru es tūlīt ar skrotīm sarunāšu es tūlīt ledājā izkusīšu un lustrās un leduslāčos un resnos roņos un krokosos un baltos mīdiju zābakos un linu peldbiksēs aiziet ar visiem jau sarunāts un es tagad vēdinu skatlogu un dundegas medniekos ir izbijis nedienu dālderis ar visiem pievemtajiem autobusiem un klaburčūsku siksnas sitamais padibenis un lienošais mugurkaulenis un sprandinieks pakausnieks un matainais ērkuls ar acu zīlēm deguna sienāžiem mutes kaktiņiem zoda bizantijas stropiem un aiziet lejā pa lejteci gar pupu amoriem un gurnu sliedēm ar slidenu slieku mēlītēm atvēzējas uz iekšstilba slidkalniņa bosiks mazais papēžu atraugātājs un zemē no kauna līdējs ar adatiņu uzspiedējs sev no aizmugures vaidētājs aiziet karpas aiziet dīķi paliek tikai augstas sliedes uz visiem debesu jumiem un klaigātājiem mundieri tērpējiem un sniega vedējiem ar albatrosa baltu lustru pakāries gaismeklī burkānu sulas vīrs medis uzlaizi nospļaujies sakrājies uztinies laikus | ||
|
|
|
||
| jā, tas bija spēcīgi, zēn, tāpeč es tev gribētu izrakstīt svītriņās sīvus spirtiņu un pie krūtīm klauvēt nāk lauva tevi apēst un košļā un sprēgā un laizās un dursta maigas acu ābolu kūkas nedienas ar gaismas režģiem un lustras piekakātas no mušu tēviņiem tikai palikūsas redzenes un gredzenoti mūļi laupa mūlāpam mulatam abesīnietim strutu tēviņam klukstētājam un baltu linu vēdinātājam lai visiem ienāk prātā uzpūsties laisties virvē karāties uz atvadām melhiora melu detekotorā iesmērē rozā medu ievelc ar pirkstu pariktes romiešu cipariem grieķiski čuksti, cik ļoti tu mani un mēs visi tevi un mūs ar gaujas pārnēsājamo čemodānu kā šahā salikt divos setos nomesties ceļos un aurot kā taure mani pietrūka visus šos gadus, kad es kalnā kāpis un iekavās palicis melos ieslīdzis un domīgi salīcis manas pieres aromaterapija mani galē un es smacē un viņš dur un lauž un krauj kaudzē kaulu murskuļus un ķieģeļu palīgus un lakstīgalu kaklarotas un dzemdes bālās sienas mani ieskauj kā slimnīcā es vienreiz ietriecos un lauzu mugurkaula olnīcu un durvīs iespiedu galvinski un durvīs es paliku kā sastindzis un mēmais caurvējš acis kakā un durvis laužas ārā uz akacis laižam ar tērvetes alu un kolīdz tas visiem ir iepaticies, tā laumas tantes bēru sindroms glaunās pilvendrānas un meža dzērvenes ērkšķogas lietainās un stampājamās slampai zem kājām ogles ēd gogoli un ar traumētu lēdiju iznākam ledusskapja purgatorijā mazajā koncertzālē, kurā ir tenori un raibas vistas mētā lēdijas ar gaismas kluksti mediānu lustru sazvērnieciskumu un klona maizi ar dns burku rokā urīnā izmērcētu priekšautu iznāk un uzklūp un saplēš krevelēs resnās zivju krevetēs un ienes ūdenī nomazgāt akaci un laiza putnubiedēklim padusi lai tikai pietiek, lai tikai nepāriet kad tikšķ un tinkšķ zem augstiem papēžiem citromons liniņš | ||
|
|
|
||
| es nemaz nebaidos no drātīm un skrošu kapličām un to kroņiem bomžiem sliedēm sliekām sanatorijām melniem kadiljakiem un modegliāni. es biju izcirpis visas ecēšas un cērmes mazos daivu kanālos izdebilizēja montēšanas darbnīcas, lai ar kaskadiera trikiem kaskaņiem kas skrien dumjš paliek no vienas vietas un nevar manas aizas sastellēt saštepselēt un mainīt kā dārgas butīkas un nomijas bremžu kadiljaki un kluči izkūst drupačās, lai rastos jaunas ēras sākums un lai manās gaismās nekad vairs nebūtu mundieris pliks ar strauta sudrabu un guvernatntes manas mizas sasilda un dodas laizīt pežas mazas aizas sasienas kopā un klaudz pret tabureti un domas gaismas laikvidos un domas laižas domas laižas medaljonos iznākušajos ieskriešanas medūzu lēveros un godbijīgi medī manas saltās aizas kas ar dusmu vāceli mani ir sasildījušas un dodas lustēties ar kapličas sīrupu un godbijīgi medī manas iesnas ārā no dundegas purgatorijas un iesnas paliek uz visiem laikiem tik lielas, lai ar kunkstēšanu nepietiktu tajās sarkanajās beretēs un dunduru stalkeros ir nomedītas sniega gubas un dienas peldēšanas marionetes un iesnas ir tik dziļas kā kakla skriemelim nepietiek sudraba drupačas ar melnu ikru vāceli es izbiju no sienas ar taustekni un dienas garainis mani palika padeni un ienesa sudrabotas lustras medīt mudīgas dzīves ainavas un iesnas bija visiem izlikušās un skaistas mudīgiem soļiem un gaisa bučām kaimiņiem ienestas sidraba šķidrautas un sniega laistāmās avenes un iesnu kaklarotas un dusmu paviljoni ir ienesti un ienestas ir visas mūsu verandas, kas ar to staigā apkārt un lauza mēli, lai ar visiem ienestajiem sudraba kaklarotu zagļiem es biju izmisis un tagad kauslīgi baidos no mūsdienām un laimes lāčiem, ko ar trajektoriju iznesis mūsdienas ārā un gaismas paviljonos ir iznesies labirinta sudrabs un kaismīgi lustīgos iemauktos es biju iznesis mudīgas liesmas ar trajektorijas sniegotajiem apvalkiem un dienas dusas pēdējo sinedrionu kā sinagogu un visus laizīšanas maratonus es biju iznesis medīt lustras un klaigāt pēc sastāvējušās lietus un medīja medīja un lustras iznesa manas piekakātās drēbes muzikantiem iznestiem un kailiem mudīgi sastepselēt un ienesties sānā kā iekšas iznes un visiem rīkles aizkalst no mūsdienām un visiem ir ienesies lustras vēderā kā klaigāt tas mums visiem patīk novaldīt zosādu pāri pierei un iznest mudīgi rakstāmgaldu pieliet ar vermutu un uzspridzināt lustras lēnā ugunī | ||
|
|
| Monday, June 9th, 2008 |
|
||
| nebija tā, ka es to uzreiz nopirku. es kaulējos, es izsitu sev baigāko slieku un galu galā, ja šajā plaknē saiet viss baigā grīstē, tad tajā iemetīsies citas radības un mēs pārvāksimies tur, kur nav neviena redzama. es jau tagad savu kaklu esmu aizsūtījis kaut kur citur un tās nav bēres, tās ir kāzas bēru drānās un bēru mielasts ir pārtika un dzēriens un šķīvis un plastmasas nazis un papīra šķīvis un plastmasas glāze un dažādu materiālu apģērbs. viņi būs pamanījuši, ka ļaudis iznāk ielās un gaida mūsdienas uz visie sliekšņiem. es bēgu, bet vienlaicīgi skatos acīs un tas ir mana pavozka, mans paravoziks un božiks un bī bū bī bū, ieliek rokas sānos citam bī bū bīb'bu pļirk kaut kas saiet ar sonoro tēlojumu bī bū bī bū. es gribēju visu izdarīt nevainojami, bet man nav nekādas teikšanas es mētājos pa istabu visos virzienos arī uz augšu pie griestiem, kur nenākas būt bieži, jo uz zemes ir drošāk, jo tur mūs neapdraud bites un skaņas signāli no grimstošiem kuģiem. neapēdiet visus gurčus, jūs resnā ģimene. alas | ||
|
|
| Wednesday, May 28th, 2008 |
|
||
| sirdīgi par katru laši, ko izdzer potassiums un rokas uz krūts un mutei priekšā ielej vienu lielo iekšā. kakas galvas apsēji meži un strūnas divi resni bekoni kropļi no visiem stūriem kā baterijas iznāca iztecēja potasssiums un laižas pekās mednieku desiņas potassium nāc mums līdzi ar knaģi pa acīm redzējis neesi burtiski mednieku desiņās sēsi kaklasaites un siksnas medījumu liturģija mednieki uz valdpurģiem skatās no tilta margām pil ziema nodošanas mednieki salacgrīvas steki lundanums burkānu fasolis mednieku desiņas sīc uz laikmeta griežiem iemeties stuplājā strutās un kaka gurnos mednieku desiņas iznāca sādžā sāgas un kokles nenovienojamas debīlas durkļu menstropauzes kokosrieksti dienas zaglis agnis mednieks burta kalps nudien uz visiem dusmīgs sīkamnīgs dienas piedziedājums lustras mednieks bijušas pastnieks gurgst staicele klajā grādā mednieks iznāk laizīt lustras бутафория это пять утра не больше и не меньше | ||
|
|
| Tuesday, May 27th, 2008 |
|
||
| iepazīstieties dubultais velis kā daudzi mūs bija atpazinuši un tad aizsteidzās priekš''a, jo tas nebija pieņemts. jūs es sveicu šajā dienā un gauja iznāk nokristies manā priekšā jau bija reiz iznācis lieliskais toreodors un gaidīja smaidu uz lūpām ar putām mūs sviens divis svēns kaut kāds das biist nu labs tas darbiņš gudrot vajag maizes klēpī mundru galvu sasvērās un sazvēla pa galvu mazus matus pieglauda un gudrību dāsnīja mundierē ja un kratīja mūs ar visiem iemauktiem un dunduru sudrabu meža malas kaklarotas iekarotas maskavas un dienas pazudusī daļa mūs iekāro kā klts bija reiz manās asinīs ienācis svēts gars no visiem gariem visgarākais mednieku stāsta pētnieks ar cukurdesu un astoņiem kokiem mednieka laikmetīgās mākslas kojots mednieks ir liesmas mums visiem pietiek dziesmas lai drosmē kaklarotas autu un mēs bijaā m laimes kreklā sudrabotā mens tu esi tāds mess labs ka tu daudz domā, kokles medī mednieka stabules laikam pievienojas lustras ar degunradža mežavilku sudraba kaklarotu mudīgi paliek pievilkties pie stieņa es biju izbāzies no mūžameža un tagad manas iekšas bija sastaptas un dundēja kokles ar kubikmertu labs kā domas paliek gaujas krastā es biju izviebies no stabules grādusa un ļaunais mednieks mūsdienas klapē lai ar tautas labskanību medīt bija labākā dzimuzīme lustras kaklarotas mednieku stārastes mudīgi saliekam kaklus kopā, lai ienesas budēlis meža vilkam kaklā un kaismīgi lustīgi bedūīni medī manas paliekas nejau uz lustras kauguri salikti , bet uz masas paņemti ciņi un kubikmetri mēs labi sapratāmies nedienu vācelē un es biju sazarojies mudīgi sapraties un gudrību nedienas manī palika uz visiem ierindniekiem medījumu sniegiem slikas sliekas sliknas buddas medī lustru budu medī sala vandarīna gudrība smiekli dudbu nekritiski mednieka stilbi gudri gaida mednieka l d k pi nu di str g pn vsz sdnb gaspibvkjdstp laipnas palidznifdgba stpwelks slpewtiplhks lastlkj mxvp | ||
|
|
| Saturday, May 24th, 2008 |
|
||
| es a varete ztetes a tas a esar et tas av rea taec es da a tas r farss | ||
|
|
|
||
| gribas sasist pa muti visiem tiem jefīgajiem deģenerātiem, kas atļaujas kaut ko teikt par filmu. man par viņiem nekas nav sakāms, lai viņus tramvajs uzknābā un lai šis tramvajputns iet iekakā baložiem pakaļā. tāds jauns jefīgo deģenerātu korumpētības veids - kakāt viens otram pakaļā. lūk, un izbeidziet drāzties ceriņos ir tikai ērces, bet nepogo lakstīgala, kad nodreb rokas, tad atnāk sals un godbijīgi iznākušajam caunam iznākušajam ezeram un godbijīgam ezotēram mošķi sakļauj badmintonu un lokos laižas pa tērvetes alu bums badāc melniem kraukļiem ienesusies laimes azartā tā sakļauj sārnus un dejo tautu dejas medīvelīgas un gobziņš melnu fraku skapī gaida melnu jaku iznācis no skroderdienas ienākušais pasts melni iedegumi uz rokām kakla skriemelis balta tāfele un godbijīgi pret krīta sisterciju es laižos uz krējuma bumbasa sakvojāžu medīt luksafora melnos sienāzi burkina faso mudīgi pado basu ēdienkarti mudīgi laižam krējumu graužam siekalas mednieciņš burkānu sienāzis dundegas rausis modegliāni lustrafors muskats un klaustrofobisks skaņas darbas ar ērmoņikām klondaikā izbijis izcepis acetons medniekam draugā paviljons nodomas durkļi siekalu servīze muskats un kraukšķīga ezera seģene | ||
|
|
| Friday, May 9th, 2008 |
|
||
| zivis meklē rododendrā pienu un atnāk cariņš un gaiņā zariņu kārli kasparu diogēnu mārrutku malkoviču nuja dodas laudis daudz laudis mežā lasa ļaudis meklē staba galā meklējošus un atrodošus meklē staba galā melnas ecēšas, lai ar gaismas paviljona uzplaiksnīumiem varētu nomeditēt melnas kārkla galotnes es biju sastapies ar to soliņu, kas ar to bja sastapies soliņšam bija salauzta kāja sadalīta gūža mēs lokamies divos ierakumos mēs darījām melnas mūsu prātvēdera kamzoles un domas bija no mūsiem izdabūtas nebija izdabūtas no mumsiem solitāres un dienas pagāja kā melnnas izklaides lai ar domu graudu vien manas paša bakstāmās adatas varētu manās iesmu karikatūrās ne tik daudz kā ad mentum bogim dundrum bet godam laime sadalījās un iekams es vēl biju nodabūjis melno tērveti no alus kausa, es jau biju saremontēts un varēju turpināt sietspiedi | ||
|
|
| Monday, May 5th, 2008 |
|
||
| dzelzceļa stacijā slīpētas lsiedes līmētas ar ls tagiem marķējumiem noslīpējiet man divus metrus tādas kā sliekas tās neziskatās slikti būtu labāk iemācījies braukt pa grunti ar tik treknu traktoru, ka kokiem lapas čab un pačab tik tālu es biju novirzījies no savām domām, bet tās nenāca mni perēt jo daudzas lietas ir to visu sazaļojušas un es nevaru sabārstīt melnās ogles, kas par to visu domā, ja es ejot uz veikalu tikšu zem lietas jūs būsiet vainīgi ar vienu noteikumu, ka es dabūšu reimbursmentu, bet ja es braukšu ar riteni, tad es dabūšu divreiz vairāk piles basta | ||
|
|
|
||
| vienos rukšos izauga truši un atgaiņāties es biju stiprs man drebēja es cīnījos nobrauc man kāpas ar galvu pa kājām metas lidostas uzraugs uz mājām iedzen pāli uzcel telti nodzīvo tur līdz izaug bārda beard numbers dod roku metamies lejā saslaukas ganīt metamies alum metamies saiknei metamies siekalās meklēt jauno darību es biju izdzimis no pelagejas no medūzas austrumiem austerēm meklēt mūsdienas ir kā meklēt ēst mēs nesam sejas ar oku nospiedumiem pļauka kā karaliska ģimnāzija manas acis ecē nedod ēst nes vēl kilometru tad met zemē kauguros ieraktas naksnīgas mīnas modelē manas sāpes klepo uz rūtīm met lustru pret seju pret krūtīm pret liedagu pret zoofilu pret parkinsonu. es lidoju ar gaiju uz krūtīm manas ecēšas ir nenorimstošas es biju nodarīts tik daudzas pārestības mūs visus savā laikā sita krustā mēs gaujardā mīlējām senlietas un sausas rupjas pikas manas iegansta baravikas nedod man pievemt tik daudzās un strupās. nododu jums mākleri ar biezpiengalvu rokā dodieties pie māklera birojā maketēt sauli mākoni drumslas uz galda un cirvis pārcērt cirvis nomierina nododiet šo gaujas sastatni mūsdienām ārā no rokām, lai tas bija visu varens lai tas visiem izpatika, bet no galvas iegarenās kājas stājas meklēt gribošs varošs sirgstošs nomodā esošs nemierā klīstošs dosimies roku rokā uz āliņģi medīt meža briežu savvaļas garklāvu eglīti meklēt uz priedes mazos rožu pumpurus pudurā ēst sālītu lasi medībās iziet ar gariem cirvjiem un nedoties mājās aplinkus bet pa taisno rudzus nāsīs un klejot pēc pieciem ķīmiskās formulas gadiem uz mēness | ||
|
|
| Sunday, May 4th, 2008 |
|
||
| ganocri main kampf divas dienas nedzērušas trešo dienu dzied nāves ēnā zili zaļi plāni ledi slidinās gar ribēm mazas riepas kaklā caurule uz riepām meklē gumijas cilvēkus meklē sastatņus meklē suņus ar riepām tālu aizbraucis ļaudis nepiemin mūs ne ar vārdu ne diegu galotnē neieceļ, bet tikai nomelno masas ar gaismas paviljonu un dienas zagli, kas ar to bija domāts mutu vāveres metas uz putām sastapties ar mūsu mutēm mēs lomus nedodam prom tik viegli mēs kailas gumijas masieres dodam laimes atraitnes un gobzina kunga melnos uzvalkus dienas atlikušajā daļā labi iesildamies un gozējam saulē vederu rituļus mazos semušku dārzniekus drāzniekus sasējējus muskulatūras meža sanitārus mazos lineāros druvas kungus un dienas zagļu stervozās mušu pīles ar gaismas paviljonu meklējam dienas atlikušo daļu meža pīles mūs nesaprot, bet tas izslidinās caur pirkstiem kā panaceja un placebo daudz mūs neapvieno, bet guļam jau mēs arī kā divi deviņi dakšiņu sariņi meklē pavārtē meklē uz galda durklis iesities sānos meklē mūsu vāzes kur padzerties asini noliet ielīst zem vestes un kutināt razbainiekus kā durkļu vāveres metas uz paša lielākā iesācēja tā es ieminējos jūsu svētībai, ka nevar vien tik dikti saposties šajā ielenkumā un es biju sabijies no mūsdienu vairākiem iespēju kulminējošiem dodiet roku es palīdzēšu ūsās sastapties ar brūklenājiem un dienas ierakstītā sasprēgājuma vaina nebija iedarbināma tik lielās palaga strēmelēs lai ar gaismas kultivatoru nepiedziedātu mūsu māmiņas ar gaismas barokļiem un stumjamiem ratiem mūsdienas palika tik nepieradinātas, ka ar straumēnu ar gaismas lavierētāju un dienas palaižamo situētāju es biju nobendējis garklāvu eglīti un nevaru sastapties ar jūsu varavīksnes ezeriem vienos vārtos tas viss tiek nospēlēts kā petardes mūs izārda no ierastās likstas tā es biju ar visiem iepazinies no vieniem vakarā līdz trijiem dienā | ||
|
|
| Saturday, May 3rd, 2008 |
|
||
| nesareišu gulēt tādās sūnās pakam daunis labi nosapelna pengu naudā samaksā un dod uz kukuli uz āru tik ārā ātri iesildas ar čebureku rekur nāca redzi gāja neredzamas pēdas sāļas statujas laukā iznāci iedod pieci dodamies iekšā skeletus biedēt bedrē iekšā sauja ārā kokle rokā kārkls māgā dodamies ļaunumu perēt maigas rokas atglauž pieri dodamies iekšā lauras perēt nevaram atrast skatamies tv metam dodam ļaujam rodam meklējam meteņos iekarenas meža bārkstis redzam sejas neredzam nāsis dodamies mežā raustīt drātis meklējam dodam rodam atrodam meklējam raujam smejam un kunkstam dodamies mežā ļaudis uz barankas sasēžam laivā ar kokiem virs galvas meklējam strutas uz avota malas izsēdies kapracis drosmīgs līdz acīm meklē mazas mušmires atdodies pavisam brīvs ritējums meklē manas piepampušās kājas rekur manas rokas stīvas izgludini brilles nedodu jums ne pušplēsta graša dodiet man pie sevis pagulēt pielikt piena paku pierei priekšā lai tā neredz zzk veikala iekšas kur tusnī un gruzī un ministrē ad reklāmu not bad seventy faif nebina nadježda uzpeldēj druva nemet kārklu latvietim pakavā atved man mazas tērvetes alus pakas dodamies reizē atjoņo ātrāk iebēdz mežā paskaties kāds datums | ||
|
|
| Wednesday, April 30th, 2008 |
|
||
| es ar visiem spēkiem centos izplesties un parauties augstāk par parašūta galvu un tad nāca jūtūbes cilvēks, piedāvājot man važas un ikdienas pelmeņus pelagejas tantes trulajā mīklā un pārlējumā un kauna laipas mestas uz atvadām meta man pakaļ aumaļas ar iedegušu purna vāli nodeva melnas iegarenas lentas kas matos iesietas sitās pret plebejiem un neļāva elpot kā īstam vācietim pienākas, bet krītošās govis sadragāja vienīgos patvārus un benzīna dzinējus grudakus stumakus visus kurus tas varēja iesaistīt arī kuskusa tirgoņus un ar joni atņemamus sveicienus es gribēju izlaimes kārtā sabarot visas tantes ar piķi un zībārtu bet nevarēju dabūt pa kaklu ar diviem spieķiem vienlaicīgi kā atejas gaismās skatuve izskatās skaistāk un uz apgulšanās vingrinājumu visi met ar pirkstu pret grīdu ak tu dālder atlec kā tev mācīja baleta skolā tu bulets nolāpītais sudraba dimanta ola izdēj man bagātu druvu kur iegulties un kur degunu mutē bāzt ar visiem saules pinumiem un golgātiem kā nepiederošiem mošeju ierindniekiem padibenēm mazajām kājnieku mīnu māsiņām āvējām un noāvējām ar nagu vīli izliec acu zīles kontūras un laiž uz pribambasu iestiklot roku logus rūtis medaljonus un katrā pagastā tikai pa vienai nullei, atsevišķi rakstāma vienādības zīme un zīmogs pats par sevi kā suverēns lielums ir mūsu mīļākais plīsis un lācītis brēkulītis iesit pa muti vai tu aizvērsies vienreiz ar savu truša mūli un brango dūšu, ka tev pietiek kauns te ierasties. | ||
|
|
| Monday, March 24th, 2008 |
|
||
|
taisies, tiec, glaudi galvu spalvu ar izkapti lauki mednis klanies klauniem kaudzi dūru lauz uz sevi sauli ar kaplī gurgst niedres laivas klepo alvu mednis saka paldies logos dārg unugnskurs ar paulu ledeni middle mart māl murd liegani slavē sala t un mierā laižas skalde nepiedodami balta laimes k iespundēts limbs lai dod padzert lauku p un dienas paredzamā daļa zumm kā klabur č ar ledeni uz apsēja iesēdās mušmire klana galva durvju virtene kauliem iebarota rē..ga galvenā daļa aptiekāra municipalitāte klibo klejo atrod auru nepiedodami baltu laivu mednieks klausa zivi dod pa galvu ar zilu zelta balvu kodaļu makaronu bereti spageretti mulsuma grauds tik tievs un īslaicīgs laiks izbeidz dēvēt mantu saktu lakāda mednieka burka uz plaušas klep klep snūpij klaun dramatiska kapeika skaldne no mārrutka kliedz uz s lai raida balli 10 kā klumpaču 10 kā bauda ar kerasīna slazdiem |
||
|
|
| Thursday, March 20th, 2008 |
|
||
| gronsvalde bukino mata galas melnas karklas siksnas bikt nab dun nim sk tk m v d d n kv t b lai m.. l _______.. | ||
|
|
| Sunday, March 2nd, 2008 |
|
||
| atvērās portāls profits my frend. dievs uz ežas metiskulāts gauja soma deglis metastāze gobiņa davai nelaid vaļā kokus melnus zivis saldas uz apakšas nedod dievs uz metamā kauliņa davai tagad dodas rokas nejau koki ļaujas mežam bode uz manas gubileja domas spartaks briedis nešļava bieds nelūgts mitrs domas kaujas suns bieds uz mani neviļus skatās sniegs dod ļaunumu uz sviesta maksā maku maksts maizi maksā rags naudas baraviks nodoms ielaid strostu aukgšā un nelaid vaļā stiegrus un domas bravūras nelietderīgums nodod stauju nedod meža krauju mūžam ienestus domas graudus melnos bukvus ienesa stiebri meža straujos ierakumos nedod man tagad dusmas uz visiem ienestiem zāles dodas melnos ierakumos melnos storstos melni karaostas melni durkļi nedod strauju sniegu ļauj bravūra strauji melniem stiegriem melni stabiņi nedod melnas sliekas un dusmas iekarenas es biju strutas meli stiegri dusmas dumpis ielenkums bailes stiebri stingri stulbi savvaļas ierakumi ienes manas iekšas staba galā un daiļavas mestas sinepes snaiperes daiļavas neklātīne | ||
|
|
| Tuesday, February 12th, 2008 |
|
||
| viens ir dīvāni kas ēd cilvēkus iesūc burtiski viņu tur iedrūp, bet ko dara cilvēks viens atstāts dārzā kas sākas uz es dodu tev baibas tanti un tu raudi pakaļ visiem kaķiem es labi saprotu tavas ainas un dodas tas rokās ar nepieradināšanos un dodas ar tautas birsti klaigas galā manas iesnas dala to visu tik nepierasti, ka dodas tas laukstrādnieka pūliņš un pagurst nokrist no melniem stādiem ļaujiet vine tādam saprast maans iesnas un dodas laukos visiem iespējamiem ceļiem, kas ar tautas maskulīno dabu manas iesnas bija sadakterējis un tagad es biju uzbūries nodevības klaigāšanas skolas maketos un dodas ar tautas skolas pakaisi uz dao nometni dodas lauvas ar kausli un sasitu pauri un dodas ar neliaimi piebiedrots kaligas un klaigas dosd bija reiz tādas sekcijs kas ar tautuas balsi kala manas mazas bises galvas un dodas laivas neenkurotos kaigalu birojos un dodas nelielas aivnavas bija nomestas un godam sastaptas ar kaulu zāķi bija sasistas nepieviļ vēl klunkuri un dod man bises ar estuvi bija sastapts un tagad gaudo un nemūžuam nebija sastapts tas aukstais karš' kas bija ar tautas frontes barikādi un dodas nelaimes guvernantes biroja kājslauķi barot biroja klaigas un dienas naudas barikādes es biju visu sstāstu izkūlis ar rungu un brikrāta nabas saites bizoni un dienas ievilktās bises bija nomirušas un dainas klaigas tagad saules birojā skalda manas iekaisušās biroja skaldnes un biroja nedienas bija uz visiem vienas lai tas viss atminas un nekad nebūtu tik daudzas iesnas barankas klajumos sastaptas un tagad es to visu nevaru iezombēt tadjos kalustrados kas ar tautas biroju bija sametušās un darīja to tik sirdīgi ka ar kaujas namībuju darīju to tik tālu kā nebija darīts ar kaismīgu biroja nedienu zagli, kurš ar pieturēšanos bija nodalīts no maziem bārniem sastapties un darīt to ar barikādes sinonīmu un darīt ar kaligrāfiju un klaigām biroja medicīnas biroja zaignes dalītājā un dunkātā jā un tagad dalas manas iesnas un dara to visu tik lielos kaligrāfos un klaigās ka ar tautas fortes nebijušo nodomu es biju izdalīts uz pusēm un gaismīgi laižu lavīnas pāri galvai un tad atkal ieks''a un pēdīgos iegurņu birokrātos biju atakl atausis un darīju to tik tālos mežu garaiņos, ka ar trubadūru nebija tam saistības lielas bet tikai es gaidīju kad tas atvilks manas elpas kulivera nabas saites un darīja to ar kaismīgu zelta auru un dālderi medinieka desās bija auszas un bija izbijis neliels kalambūrs un tundra | ||
|
|
|
||
| kurnu purnu galiem vārdi vārtos vārtusargi plāti noklāti ar matiem vāti nobendē uz saujas skārdu bites nenes laužams plēšams kastadrānas melnais audums metas muklājā metas uz ciešanām izbrīvē klauve uz verandas masāžas izmet uz lauvas meža sanitārs klauvē uz lietus mestamais iemestamais klausies kā klausās mestamais iemestamais klausies kā uztraucas klausies kā skatās bārkstis pār pieri pār plecu met ēdi un verdoši ūdeņi krājas strautā lai rastos pēc padebešiem muļķi un rauši un gauši ir nepilnu gabalu sastapti klausās melniem uguņu mutuļiem ieganksti kunksti gangsteri izved mani uz paļavu uz metro garu metamu kauliņu gurni tutas kaulu šķembas izvem klaustrofobisku medaljona grēdu un tad radies ar tiem melnajiem ieganstiem un dodas lauvas meklēt stabu galos govis skalda strutas metas lieliem aumaļiem iegurni garām metas un liek strutas uz ausmas gavilēm sasmakt un iedrukāties uz melniem puvušiem klasiskiem cilindriem | ||
|
|
| Saturday, February 9th, 2008 |
|
||
| krūmājā zivis plešas un neatdod manas austeres visiem tiem izslāpušajiem, kam laiks nokavēts un patagonija nevar atdot savus parādus un nodevas tiem klaustrofobiskajiem iedomu vācelēm kas ar traumu baron mazas putnu pietātes un pastētes un dienas gabalā uz visiem iegarenajiem iegurņiem bija sadalīta miermīlīgās mīklas sardelē sun ungaida suni buni nedari pāri lielajam aunam tas ar galvu skārsies pret mūsdienām un gaidīs partizānu ledājus un ledenes hoŗes borhesas beritat nedodiet pīpēt maziem bārniem salvadōri nepiedienīgā pozā izvalba skandas un dara to tik pat lieliskā skaidu briketē kā ministru pretendenta krēsli mkabinets gurgst melhiorā nepiedienīgos iegurņos un stalaktītos es bijau salasījis nedadomātus ielikņus un tagad gaudoju gaudos nepiedāvājos ulieliskos iegurņos salamandras kausē gaviles no piebkrasrtes beirutas nedodiet piegalvoties nmenominskajam džonijam kura bairākās bgalvas karinātājas bija atdalītas nodemonstrēšanai un galvas samaisītie sodrēji bija un palika visur | ||
|
|
| Sunday, January 27th, 2008 |
|
||
| karietē bezdna pārbrauca apavus nedievam nedevi zarnas kāra ugunī rudens brauc acis maļ kaudzes bārkstis nedaudz māla daudzi prieki mundieris no nierēm dod pa muti atpakaļ neņem ziedus laiza papardes maisās pa kājām zobratin melni kaudzes brāļi nedienas dod maisu plaisu kaisu durkļus metējam pa zarnu traktu traks onkulis traktorists sportists motists dodas beigtas peles cērta rar ecīeēšām dodas daudzas laimes karātavas medī mundieri un dod pa muti klaigām zarnas baida manas iekšējās patiesības ar medus laizāmo aparātu es dodos pastaigāties pa parku nodod manas iekšas parabanadz dabūs tagad mainas daudzas laimes kaudzes iekgriež naudas barlerīnas nodod tautas tautku policiju dnoodod daudz laimes piebried naudu uz asfalta naudas bikses ieklejojas un dodas naudas balerīnas nodo mana nasnsdf nebūs godam lauvas ittiesa nodevusi ndodegusi naudas pietika nedaudz laimes karalistēm nodomiem nodurtām galvaām metālam iegarentam sadistam klaudzošam piebriedušam lokam nedod lauvas tiesu marekam segliņam garlvas tautki nedod maukas laimes iekarotās modriem gaismas paviljoniem nodosimies iegarenitem bertetes nodomiem nodomas barenkas dodies tautas baravikas nodomiem un gudrības bārsktis no met gurību no pastajaiem gudrības pakaviem metiet mani gaugšā metiet daugavas sandegribas modieties nodomiem gudrības pakavi nododiet mudnieri un tagad par pakalušiem gudrības piebriedušiem daugavas vanagiem dundegas pastaigas nodoiet s mālerim dodiet klaigas metiet staignājus u z atvadām klauves un gudrība pāriet uz visiem gudrības paviljoniem metiet manas piekasētās paviljonu medniecības paviršajos iegurņos un ndomas paliks tautas paviljona gudrības modrības nodomos un gudrības paviljonu gudrības nodomu pastaigas palika par tautas paviljonu un dundegas iegrima manās iegarenās sundmalās un dundegas iekarenās diegansta baravikas nodega ar mākslas parikti u z paravikas iegarenā ceļa sazarojuma un dienas paviljons nevar manas paviršās nodomu paviršības iegdragāt un darīt to ar tādu spēku ka atas atdala manas iekšējas'namadara dudnegas un dara to dara to daudzas reizes iekniebj sev sānā dundega izbvēma kaklarotas aussis un doddas tagad uz nama kaklasiksnu un dieddien ienes man paviljonu ar gaismas paklāja gudrības ievirzienu un idienas gaismas vpaviljona nojodos nomiljonos un iedegtos nomoda sapņos es biju izvēmis kaklasiksnu no diundegas paviršā saknes gaisma | ||
|
|
| Friday, January 11th, 2008 |
|
||
| bet es nebiju vainīgs, ka iznāca, es ienācu graudainā istabā visi pikseļi man apsēdās apkārt blakus, uz kakla un ādas un es dziedāju sērīgu konfekti serenādi nodziedāt man neizdevās, bet bija applausi un tas darīja darbu kā brīnumlīdzeklis, lai manā kaklā rastos valoda šo vakaru izstiept tādā platumā, kā garums manus gurnus nomērī un daudzas reizes atkārto burvīgos vārdus "vasarā visiem ir čības un grādi",b et no laika neattapās un es biju klucis uz | ||
|
|
| Friday, November 9th, 2007 |
|
||
|
pa ručkām aizgāja ar sistu kapuci, pēc tam atskatījās, bet brīnījās un deva roku, tad ar klausuli plaukstu visādām ierīcēm klajiem melien neticēja uzreiz baidījās drosmīgs bija daudz runāja skrēja un smējās, tad ar plaukstu tad ar riekstu koku kā lazdu tikai citādu un nebūt ne tik ļoti, lai vienmēr un nekad vienā vārdā gausi raudāt vienā elpas vilcienā uz perona skaitīt naudu un dungot dziesmu dmb un bungas basi klaji meli kliedzieni un stundu ilgas sarunas pekles dziļumos viņš atdzima, lai ar riekstu koku daudz domātu ........................................ beretes uzreiz neatteicās kalpot, brīdi klusēja gaudoja guarana un dundega spieda ciet rīkli meta ar kulakiem spieda ciet pumpkin dod naudu ar riekšavu ar mazu ragutiņu gaudo kā vilks smejies kā gailis dari tā kā zvēri dara un domā, ka tev pašam tas visvairāk patīk, bet nenoslienojies nenokaunies neatkāpies vienmēr uzstāj un vairies domāt kā nākas tā radījās un beigās sekas ir jāpiežmiedz, lai pret debesi nebūtu kafijas lai pret lindraku nesitas kapuce un kafijas burka ar stiklu rokā iedzītu kā giljotīnu es nesi spaini zemeņu, lai tev apraktu pakalniņā ar retu zāli ar rss barotni un diviem skaistiem zābakiem |
||
|
|
| Tuesday, October 30th, 2007 |
|
||
| gaist rietoša saule tā neprasa teikt paldies tā dāļā rudens lapas un baltu šalli žņaudz uzkrāsotas lūpas tā izdodas nogalēt vientiesi tā gadalaiks atsakās no dēla un tas izaug pārāks par tēvu, lai biedrotos ar vētru un akmeņi kaudzēm vien manā upurī remdinās, bet tikai ar pareizo biļeti es ielaidīšu vēnā dzīvokļa atslēgu un kaukšu pret rudeni, kas debesīs ir mēnesi un tūlīt pārskaitīs naudu, neatejot no kases, lai tas labais stils piemērojas, lai tās kaklasaites baras, bet no visiem ciņiem es izvēlos to, kas uz mani nenovēršoties skatās | ||
|
|
|
||
|
d dr divi d aiziet uz leju pakāpieni r mazāki arvien mazāki kā violets atspīdums rengena starā kā attiecība lēcas klēts kā mērogs lūk gravīras ir muļļas daudz l dz d pieklājīgi solīdi bolās -īt -īties utt aiziet mazāki lejā kā pakāpieni t mērogs ar katru reizi ātrāk tas ir treniņš tā ir apmācība profesionāļi zina savu darbu profesionāli slepkavas piemēram dažādas seismiskās zīmes tajā skaitā punkti un koli "punkti" kā daudzskaitlinieks ambrazūra |
||
|
|
| Monday, October 29th, 2007 |
|
||
| trīc zostēviņš mūsu priekšā mēs esam a komanda un mums viss ir iekšā un mēs pieaicinām imantu ziedoni lai nes mūsu pakaišus pa priekšu un lai met to mūsu izsalkušajās rīklēs jo mēs ejam slaktēt es un ojārs vācietis, bet imants ziedonis tautas dzejnieks ir mūsu kavalieris viņš mūs izdrāž, kad mums grūti iet un sēj mūsu sejas ar savu dāsno sēklu, lai pret rītu mēs mostos braši un sparīgi un durtu jānim rainim nierēs naidu un drātētu jāņa nieres līdz tās izkūst žēlabās pret debesīm un piebiedrojas mūsu slapkavnieku ansamblim, jo mēs esam nežēlīgi un mums viss ir pie dirsas mums viss ir atļauts pat lietot tik nemērāmus vārdus un mēs kopā ejam slepkavot tos, kas mums kādreiz kaut ko ir aizlieguši vai aizrādījuši vai nicīni skatījušies uz mums, jo mums ir spēks un pats dievs mūs ir nolādējis, dodot mums pārcilvēcīgas spēas un mēs šīs spējas izmantosim ak kungs, lai ar tibetas mirušo grāmatu uz krūtīm sērfotu pa nirvānu un izšķirtu miglu pēc krāsas un vajadzīgajā brīdī izručītu viens otru, jo mēs esam radīti viens otram es, ojārs vācietis, imants ziedonis un jānis rainis jānis vēl ir sīkais mīzals viņam vēl jāuzkalpojas bet mēs visi viņam dodam atsūkāt, lai viņš justos kā mājās un ēd rainis mūsu spermu manu, ojāra vācieša un imanta ziedoņa tur sanāk brangas pusdienas un es to nevienam nenovēlu, jo tik brangi paēduši mēs ejam slepkavot rīgas ielās, jo cilvēki nav pelnījuši dzīvot viņiem ir jāmirst nāves mokās un jāizlaiza pēdējais elles pakšķis un tikai tad viņi varēs ēst dieva spermu, kas viņus jau gaida un rūgst barības vadā kādam, kas bija pirmais kādam, kas ir buda vai krišna kam ir tik daudzi pēcnācēji, ka viņi ir izgrebuši savos kaulos ceļus un glabā tur gaisu pūš un maitā cilvēkiem galvas, lai tos varētu noslaktēt kā jērus kā bezjēdzīgu gaļu un izkārt to visu pētīt zvaiznes ar tālskatiem un stiprām brillēm, bet tikām es tikai ēdu cilvēku gaļu es esmu kanibāls un man tas patīk, es ne no viena nebaidos ne policijas ne milicijas ne nodokļu dienestiem ne saeimas ne parlamenta ne cilvēktiesību biroja ne ano ne nato ne pasaules bankas ne starptautiskā valūtas fonda ne eiropas savienības iestādes es viņas visas ienīstu ar klajiem meliem un godam tas viss atbalsojas manā karmā kas uzņem lielisku pūpēžveidīgu apveidu un smārdē tīro pilsētas gaisu sabojā pasaules askofēno gandžas karmu un čakras piesēžas pilnas ar tādu rūdu un darvu, ka pats cienīgtēvs irbīte nāks ēst no manām netīrajām zolēm dubļus un suņu kakas un tas būs beigas jūsu uzticībai mīļais lasītāj, jo jūsu iekšas būs izkārtas pilsētas laukumā, pilsētas, kurai nav nākotnes, jo visi tās funkcionāri un iemītnieki ir jau sadedzināti uz sārta kredītā un tagad tikai atblāzmojas pirms aiziešanas horizontam anālajā atverē, kur tie izgaisīs aizmirstībai ne dievam ne sātanam nevajadzīgie milzīā melnā tukšumā kas piesēts ar mūsu, apokalipses jātnieku, maniem, ojāra vācieša, imanta ziedoņa un bēšā pakalpiņa jāņa raiņa naidīgajām piezīmēm un lamām, mēs mēdamies pakaļ cilvēcei, kas iet pa taisno haosam dirsā izlaizīt visas savas iekšas un ēst savas zarnas kā mēneša talonus uz desu pa gabaliņam vien nogriež gabalu izbaro sunima apēd suni, jo tas kļuvis lielāks un spēcīgāks un var apēst savu saimnieku un tā viņi ēd viens otru kurš ātrāk un uzvarētājs dabon pretinieka kājas un var staigāt divreiz ātrāk un dievam spļaut acīs un bakstīt tās ārā un dzert dieva kuņģa sulu un uzlīksmot ar sātanu, kas pēc tam mums pārgriež rīkli un visas iekšas izdzer bet kaula skriemeļus nospļauj ceļa malā, kur izaug zirgskābenes, ko mēs tā cienam un kurām evaņģēliju skaitam un kurā mūs tik mīlīgi izvaro vagaru bari kas rindā sastājušies un gaida kad varēs mums pārplēst pakaļas ar sirpi un iedzīt mietu acīs ar metāla āmuru un visiem mums dvēseles plaisā, lai ielaistu cilvēkus no tās pasaules | ||
|
|
|
||||
| tas izdevās par pārestībām un es biju tvorogs ar daudzām markām uz sejas, kas penicilīnskābes askofēns ar barbiturāta niekalbi un nieru sulu bērzā pakārtu bērnu kā komiksa varonis izglāba slīkoni, kuram bija māmiņa piesūkusies un drumslās krājās beigtas neirozes un es biju izvalbīts līdz familiāriem dziļumiem un skolotājas, kas ceļ brunčus un mājās, kur valda saldkaisle un beigas ir beirutu pierunājušas driskas nimfomānes klaigas uz atraugu balsi paceļ klajas melu zarnas un es tiecos niekoties menstruālos ciklos ar gaspažas asinīm mutē burbuļo taifūns mērinstruments kā klaigas pret prātulu un drumslas bija mani iekaisušas neviens mani tik dziļi ar nazi nebija dūris es karsēju sev rokas uz plīts līdz čūlām un kājas sprēgāja kā ādama akmens ar sātanu pārgriezta gaļa un derdz mērnieku laiki ar sirpi un āmuru nekad vēl nebiju tik dziļi gaļā iebāzis pirkstu elkoņa skriemeļi sašķaidīti ar trulu nazi ar āmura atraugu es izmetos pliks uz drātīmu n stikliem, lai kliegtu pēc palīdzības, lai mani sātana dusmas atbrīvotu no ādas novilkšanas un mezglu sasiešanas manos asinsvados tikai trulas sāpes kājās ceļas garaiņi mana miesa izkūp bēru zupā es matus izkaru kā aizkarus pavej manas skropstas paver manas brilles tur acsāboli kož viens otram nost dzīvību nograuj manas atraitnes es nebiju tik tālu dzimis es klaigāšu un menstruēšu tev uz sejas, lai visiem validoliem pietiek brīvības un mezgls kakla galā kā tarakāna olnīcas sašķaidītā berete es vācieti ojāru piesēju pie koka mežā un spīdzināju, lai viņš manas iekšas izēd kā krauklis es viņam to liku visa mute ojāram vācietim bija asiņaina un aiz nagiem mana miesa un mati sadūrušies smaganās un zobos kā ar cēlmetālu nosēts pasports un ar mašīnu bez jumta braucām pilsētā meitās un kaleidoskopi mums bija sadurti acīs, lai redzētu dailes teātri un visus tur nogalinātu, jo visi ir pelnījuši nāvi mēs ar ojāru vācieti esam apokalipses jātnieki | ||||
|
|
|
||
| groks kroks buduārs loks kohs buduārs dohs ne pi la ne da bu ni ka li fi na da la mi ni du pi kla si tu li stja bud lik sik tik laik pis tik nik daudz laik bik nek ck bk lk dk lp nk dk lk tp nk tp ik np dp nd kp sk lrp bk nk vpt nst tuk rrr | ||
|
|
| Monday, October 8th, 2007 |
|
||
|
kādi plāni? es izbiju par matrozi piekalpot, tāpēc atstājiet mani mājās un es gulēšu uz pakaļkājām kā gumijas lācītis piebāzsts ar kokaīnu un dundegas degošām lūpām skūpstītas mīlas trijstūra žābas un tagad tās lauzīs ārā sētu un sitīs pa acīm, lai narkodīleris tiktu manā dzīvoklī un sāktu klāstīt savu gudrību, kas ļaunāka par katru dusmu lēveni, bet gudras ilgstis nevar musu mājas saskaldīt un lsd skatās skaudīgi, jo lūpas ir gudrības simbols un es nevaru visiem izpatikt, tāpēc laužu ledus plāceņus un baroju tos samiem, kas man nekad nevarēs atdarīt ar labu, bet tikai peldēt un peldēt zilā jūrā kā jantāra gaisma bija visiem pielikušas bikses ar trapeces izrēķinātu luksofora smaidu un nieru akmeņiem kā glazūra uz mana saldējuma notek beigtas apakšbikses pa staiceles celīti un visi līķauti sagremo manas smadznes lai veltos pa trešā perona trepēm lejā, kad pienāk vilciens no rīgas uz rīgu nevar tikt savādāk kā caur rīgu un tad tā atver savas stavropoles un pazemes tuneļus melnos metro stacijas luksoforus un gudrības zobus no gumijas plezīra nebija paredzēta manā dienaskārtībā, tāpēc es laužos un nevaru mārrutkus novaldīt, cik tie skaisti pret gaistošu debesi un diapozitīvs uzsmaida sānielas klačiņām un dusmas ir izgaistas un izretinātas kā safīra rundāles pils, kas pielaista pilna ar liesmām, tāpēc vārgi kunkst un sten aiz vēdera rausta grūtnieču saitīti un visiem ir līdz kaklam piegriezies nabadzības sārtums uz lūpām, tāpēc, ka nauda ir dundega, bet lieliskie smaragdi ir mani draugi. kas ir debesīs? rundāles pils atplienēja manas ieskices un es biju jau izvēmis kaklasiksnu, kad no manas nūdeļu ūtriju un gudrības krātuves es biju uz ceļiem pretim stacijai, tas viss ieskicē kādu ēnainu stāstu un tad es nomiru no gorjas un dusmās izbiju par prezidentu trīs reizes, lai atvadījies no mušmiru savvaļas kolhoza un alkoholisma agrofirmas un zemnieku saimniecības un viensētas, tad es izbiju par kolhozu un traktora šoferi un dusmas bija manā ainas kaklasiksnas pariktē, lai mūsdienas nebija lustras nobijušajā lauku strādnieka portfelī un dienas kārtība mūs labi izgaismo pret PR debesīm un gaisma ir vienmēr rich text jo mūzika mūs saklausa un mēs esam samosfali. sakārtot plauktus? nevajag mani grūstīt pa gaiteņiem un nevajag man karināt birkas ko gan man vajag tik daudzās pasaulēs vienlaikus un es velkāju viņus visus sev līdzi un prasu, ko tu par mani domā un tu tun nu atbildi tunci zivs ir zilā krāsā un kārbā iesaiņota neko neiebilst, bet gudrība vienmēr ir zoba galā un es nevaru saprast, ko no manis grib, kad es laizu tavas rānas un drāna mani no rāmas no maharādžas un visiem ir pilni vēderi ar IP adresēm un gudrība laužas uz āru un es nevaru sakārot savus plauktus TTP tramvaju un trolejbusu utt. gribi saldu? es jau neturu to lielo slodzi, jo no manas atmiņas paliek tikai tukšas paciņas un lodes grūž man sejā sēklu, lai es vienmēr būtu sēta un sēklis sekla sēžamvieta sekrēcijas dziedzeris un valmieras piens bekons no miesnieka un cirvis pret cirvi kā gāgānu karos, bet tad atnāk oligarhs un es nevaru dabūt mantas pāri acīm, lai tas vienmēr mani bodrit un boržomi nepietiek no manis atpalikt ar tik lecīgām lēcām ka gribas vemt, bet tu turies un brauc vienmēr ātrāk par citiem. kas ir pakši? es jau izbiju no savas prezidentūras un tagad gaudoju pret lunātiķiem, lai tie piedod manus grēkus un es nevaru dabūt pa muti ar tik raženu lampas siksnu un sistēmas ir pieblīvētas un pārbāztas ar maniem sekrēcijas dziedzeriem, tāpēc es laužos pret ārēm un nevaru sevi ublažņitj, bet ar to vēl nebeidzas mūsu svētki un es gaudoju pret mēnesi kā ārdīta aitas vilna ar zelta oderi un iešpricētām kokaīna kapsulām zem ādas tuvu pie gaļas veselas ambulu bilances un ambulance savāc tamahauku, kam kuņģī pārplīsuās velns zina cik prezervatīvu krātuves pilnas ar maisiem un gadsimta kavalieri ir tik neiecietīgi pret mūsdienām, ka es nevaru to izturēt un goda vārds bez savas pases nevarēšu tevī klausīties, lai tā palīdzības dienesta adrese mani izbeidz lamāt pret paša gribu, kad es esmu paksis. |
||
|
|
|
||
|
kā tu vispār jūties? labais ozoliņš atspārdīja pakaļiņu un tad izgāja bietēs laist ārā gaisu, tad es iznācu no potjomkina un dabūju bietē ar kalašņikovu, bet tad nolaidās no debesīm kilograms gulivera un man aptrūkās gaisa, lai labāk justos beirutas rietumos, tāpēc es gaidu uz galvas stāvēdams un nevaru saprast, kur izraktas smiltis par maniem iemaukta dālderiem es biju izbijis labās armijas roka un tagad domāju par gaismas perēkļiem sev uz zoda, kas ar to bija izzaimots un izumrudos labi sadevās rokās, bet no gaismas ir labas ainas izceltas un tas izgaismo visu jomas ielu, lai tās garajās rindās un starmešos es labi izceptos kā ar gariem pirkstiem nomalkotas ainas ar dzīvības ūdens labestības ierindoto mauzoleju, kura barikādēs es izbiju un tad utt. teicu, lai visi mani saprastu un gulivers visvairāk lai būtu informēts par gaismas parkti sev uz zoda un garo bārdu uz pazuhas un tad piedurknes un gailīšu bises un bisektrises labi mani izgaismo pret pretējo māju cik pretīgi izskatās zaļbarības reklāma, kad zaķis ar trotuāru uz lūpas un strutainu untumu metas uz aukslējas un nevar manās iemaukta garāžās labi izgaismot visu manu smārdu no gaismas palika tikai trejdeviņas dālijas ko pārdevu par trim rubļiem gabalā, lai tas vienmēr manās nāsīs izskatītos apbārstīts un es nevarētu mauzolejā pietiekami ilgi labību izgaismt, bet durstīgas ainas mīnusus vārsta un tad no beigām līdz sākumam mūžības sārtajās aumaļas ieganstu ugunīs un es dārdu un nemūžam labības sārtajās gaismās es biju labības izgaismots. ir labais? dundegas labajās aumaļās es tomēr nevaru uzreiz noorientēties, bet ar parusu un tad dubultbleķi tagad šiška paskaidros, ka tā bija nāriņa, bet godam labības nomelnotā aizdomu vācele manas buras ir salocījusi un tagad es izskatos pēc nārsta, jo gaisma bija labais nomaļas garnizons un dusmās ir nevienmērība. gulēt negribas? dumjas lieliskuma pariktes un tad es izgaismoju no saviem ierindošanās mākslīgajiem pavadoņiem un gaisma ir izvalbīta tik tālu, lai es to redzētu pa gabalu un tad no mūsdienīguma beirutas birkas ir izcēlies gudrības zobs kā namdara namejs un viesu namiņš un dundegas ūdeņi laimīgā dzejā ir gaismas krikumus izdeldējuši un tad es varbūtības zeltītajās mājās izbiju jau tik vientulības garajās bisēs, lai mūsdienīgums būtu labības sārtajās vagonu māgās apritējis kā vesels gads un tad es izskaistinu mūsdienīguma bārkstis, lai tas varbūtību lamā. kā vispār iet? nu nedod man dievs sasteigt manu darbu, tas prasa pēc pētersīļa un tad sākas labības garnizons, kas ar gaujmalas gaišo stādu virteni zobos nevar mani izdabūt ārā no purva, kas ar melnu m burtu kā maserati mašīna vai kā karginsa apkakājies pamestā trepjutelpā un tagad sūdzas uz dievu, ka iedeva nepareizo d tableti un dušas želeja ir pilna ar pienu vai dievs ir visuvarens man prasīja iela, bet godības bija pagājušas apkārt un nostājušās briesmīgā iemauktu gumijas ielokā, lai ar mūsdienīguma pieriktēto sēdvietu nebūtu tik daudzas nelietotas žābas manā muskatrieksta papīrā tik nelokāmi izvirtušas un dusmās es tēju vāru un vāru t kā temperatūra ceļas, kad kājas gāž riņķī centrālo vokzālu un dusmās es izbīstos no mūsdienīguma laimes un daiļas amatniecības niecības un gudrības miervaldis polis izvalba acis un es nevaru saprast, ko no manis grib dabūt pa muti tik daudzas sievietes vienlaikus tāpēc es gribu atvainoties gribojēdovam, lai tas netur ļaunu prātu un dusmās es izbiju diendusas rezignējumā, lai pret rītu gudrība izkalstu pret manām smaganām un es būtu kā livers sviestā vai taukos kā resns multimiljonārs un nekad vēl nebūtu tik diendusas piebāzts, jo mūsdienas ir pietiekami nelietīgā veidolā, lai mūsmājas vienmēr izskatītos nelokāmas tādās kā mūsu nē jūsu nē visu debesīs, bet man ir labi. labais? nevajag ņirgāties un irgāties es atsperos un atstāju noklusētu puspatiesību, lai mūvijs labi izdotos ar kustīgām ainām, kuru lauztās līnijas nevar mani savandīt un samedīt tik lieliskā liekulības teātrī, kura draugos ir pievienotas mūsdienu zvaigznes un es baidos no produkta un baidos no tā baidīties un baidos kļūdīties, tāpēc mūsmājas ir pilnas ar slavu un gudrība trinas pret dundegu un gumijas lopiņi nevar mani sazvanīt, kad tiem sagribas, jo maikas ir mitras un diendusa vēl snauž pēc garās nakts ir vienmēr garas dienas beigas un vakari kā tarakāni mūsu ūsas izlaiza no klints, lai pret prezidentu ģīmjiem maija saule spertu savas asprātības un nevarētu atvērt pakaļu kā sakvojāžu, jo maikas ir mitras no gaismas sms un tagad es būšu uz runas manierēm pakritis kamiesis un nevaru vien sagaidīt, kad man nekā nebūs, bet tikai starmeši nesīs jaunas dienas kā pariktes no siena un no navoza un gudrības skolas laureāta brokāta, lai ar trauksmi, lai ar pašironiju un dusmām pret debesīm, lai no manis atkratas naudīgas nāras un dusēt palīdz nevienmērīgā laukstŗadnieka miegā, kad līst lietus un es nevaru izšķirt, vai aiz logiem ganās govis, vai tās laimes balerīnas, vai to vienmēr gribat manā makā skaldīt un gaišreģi ir tikai blāvas ugunis uz mana troņa, kuru apkakājušas bēšas rokas laizot mūsdienīgumam pogas ar krāsmatām un biezu pienu. |
||
|
|
| Sunday, October 7th, 2007 |
|
||
|
kur ir robežas? laukā gaisā izklīda stērbeles, bet es nevarēju to visu panākt, jo man nāca vēmis un tad daugava sakļāva rokas uz paduses un es gāju laikā un krējumā gaiņāju starmešus, bet gods bija laimes ir stalažas krējumā un domas ir tikai un vienīgi laimes kaklasiksnas un domas ir laimes siksnas uz bikts un dusmas ir laimes iegansts un dusmās es klaigāju biežāk kā sists un domas ir laimes laikrāža ciparnīca un dusmās es biju izbijis vienmēr un nekad vēl nebiju tik lielā gaismā vārtījies, jo tas bija izbijis un tagad es kaulējos, lai ar saviem gaismas pjedestāliem un dusmās biju labi izgaisis un dusmas tagad ir manās iekšās labi iemitināta un diendusa ir bišku apnikusi un dusmās es gaidu labas tējnīcas, lai varētu nodomāties līdz griestiem un labības iemīļotā labības kaklasiksnā es biju izbijis par patroneses labības laimes nesēju un tagad loma staigā pa gabaliem un dusmās manas iegarenās bise laiž uz atribūtiem glabāties un es godības varakļānos nevaru sazīmēt savas iegansta labības tikai ar laimes ieganstu ir bijis viss piesists pie sienas un tagad es gribu to visu labības iemauktā labības iemauktā un divos dažādos iemauktos sasliet un nodemonstrēt lai tas vienmēr būtu uz manas pļaukas iegareniem pirkstiem un dusmas bija ar to labības iemauktā sastiprinātas un ne nevaru dabūt to cauri acij, jo tas labības iemauktā labību nevar sazvejot un dusmas ir klaigāšanas mākslīgās iemaņas un dusmās es labi saredzu savas cielavas, kas ar gaismas paviljonu labi varat manā iemauktā izdolbīt lielāko caurumu gadsimtā un biju es jau ieročos ieracies un tagad ir manas ieskicētās maija saules labi mani sasildījušas un gobiņa labi mani izskata un domās es izbiju ibizā un doās es biju uz salas ar klaigājošiem papagaiļiem un dundegas piepes klajajiem dundegas piepes ieskicētajiem un dienās es biju un izbiju lai ar klaigāšanas māklsīgo sistēmu bijušajos ieganstos manas iemaukta stalažas nebija ar visiem vienā rāvienā izdalbītas un tāpēc es gaujas nacionālā parkā manas ieskicētās mauzoleja gravīras nebiju labi diezgan izvalbījis un godbijīgas iemaukta siksnās es biju labas iemaukta siksnas labības iemauktos sasildījis un tagad ar galvu pa priekšu es biju no savas iekšās atsvabināts un nevarēju to visu pietiekami ilgi savās sēnas galviņās izdibināt, bet tas nekas, jo galva ir pilna ar tūtu un godbijības iemauktos es biju nomazgātās avīs un tagad ir divas iemesla godības kas ir aiz robežas? laukā atskanēja divas iemaukta siksnas un tas bija no manas iekšas tik pieticīgi cilājoši, ka ar gaismas paviljonu es biju atsities pret gaismas ieskicēm un tagad varu tās labi iemauktos ieganstarot un dusmās es biju nomazgātas ar lejas saksijas un dienvidu sauli, kuras gabaldarba siksnās es biju nomazgātas un dusmās es nomalkoju savas saiknes ar dievu un tagad tā saiknes gabaliņa metronomā es biju nomazgātās iesnās izbijis desantnieks un gauja manos iemauktos izbija no visiem iekšējiem klaigājošiem iedragāšanās māklsas piekritējiem un dusmās es biju tik tālu ticis, ka ar maniem iekaisušiesm gurniem manas iemauktās siksnas kapellas un dienasdusas iemauktie laikapstākļi un dienas ar klajim meliem manās iesnās bija nomazgātas un diendusa bija mani pametusi novārtā tas ir viss kas no manis atliek un dusmas ir klajā grādusā un dusmas ir vienas. kur tu gribētu būt? dānijas karalis nesa uz nešļavām savu ievainoto sievu un tā paklupa, jo nespēja noturēt viņa svaru un tagad es dziedu par tērvetes alu un gavilēs nevaru sazarot nevienās siksnās un biju uz durvīm izlicis zīmi, netraucēt, guļu, krācu namamāte nāciet ciemā un atnesiem man brokoli un vārāmu katliņu alvas zaldātiņu izkausējamu krustiņu ko iešpricē pierē, lai es varu šļircē zīlēt, cik tu labi mani karsē un vai vanna pilna pusē pilna nepusē pulsē siena gaia kariesu un tagad manās acīs divas iesnas nevar sadalīt mani uz pusēm un gaida nomaļus stāvošas piezīmes lai izsekotu IP un darītu to ar druvas materiālistisko daudgumijas naivumu un mazliet nostāk no sevis es gaidu laimes siksnas un dusmās biju atkal labības ilkstīs. tu esi laimīgs? laudanuma sapņi bija izkristalizējušies un es vairs nevaru atbildēt ar svaigo elpu, jo tās globālajos iemauktos es biju izpircis savu vainu un atgriezos no pagātnes tikai tāpēc, lai es vairs nekad nebūtu tik piedzēries, kā biju, kad manas rokas izbija siltuma un es nevaru sazaroties un nenomaldīties un godības nomaļajās sienās es biju izbijis un nekad vēl nebūsi tik nievu pilns, lai gaismas strēles manās iekšās būtu tik pat laimes sasildītas un es varu arī aizvērties. kur tu esi? laimes siksnas mani apņem es jau tūlīt bļaušu un tad kliedz ar gariem zobiem un izbiedē strūnas no maisiem laukā un es gaidu savas iekšējās desas ar gumijas lauskām uz desas un nevaru sadabūt hokeja kreklu, lai ar gaismas barikādi nevarētu manās iemaukta gavilēs izdibināt laimes siksnas ārā pa logu jo tas ir vienmēr un visur es esmu kā abolokā un domas ir klajas melu vāceles un dusmās es izbiju no visiem laukā un gaidīšanas svētki manās iemaukta grabažās nevar mūsdienas savaldīt kā zirga pelašķus un tāpēc es gaidu kad ar mani atkal sāks runāt kaijas un es esmu bijis daudzās valstīs ar nomaksāšanas maksāšanas kartēm un tagad parāds velkas līdzi kā saite pie ābela un kaina un dusmās es biju izvalbijis acis līdz pēdīgam un dusmās es biju visinteresantākais cilvēks ēterā un internetā mani noturēja par apgabalu kādā ļeņingradas partijas galdā un dusmās es biju laimes klaigās un dusmās es biju nomazgāts. |
||
|
|
|
||
|
kā tev vispār iet? nu klau ar koku pa galvu un divām turzām pēc magonēm uz lauku, lai var labi saredzēt, kas tavā i maisiņā, un tad logi trīc un galvas griežas, lai redzētu, kas nāca, kas aizgāja, bet es tikai ļaudis baru ar koku gala malā un divas troses mani žņaudz no sava gala katra, kas ar brīvības statuju būtu pa rokai mani savaldījis un nevietā izbolījs un izvalbījis acis ar ko rokas bija ar laimi saslacītas un dusmās es krāvu vezuma varā, lai ar roku biju labi saradis un tagad godam saslauku visas drazas, kas ar koku bija mani panākušas un tagad dundegas rudenī labi iezvana manu piepešo atdzimšanu no kroņa goda un lielirbes stacijas godam pasniegtā sinedriona pulsteņa, kura gaišie radi bija mani savaņģojuši un tagda domas labierīcībās izvemtas. tu esi laimīgs? ar koku skrēju dundegu sist un tad manas laimes ierindas bija no galvas sasitas ar tik lieliem gabaliem laudanuma, ka es nevaru dabūt sirdi pāri lūpām, lai ar kokgriezuma lielio avedona statuju tu mani pazītu uz laimes karakasa un tas bija tai laikā, kad es biju uz rokas izcirtis dzimumzīmi un tagad logos vienmēr koši atspīdu, lai ar gaismas piebriedušiem luksoforiem manas iekšas būtu pilnīgi palikušas liekas un tagad es to visu laimes vārdā izdīrāju un domas bija ar kaut kādu lieliskumu atdūrušās pret nobalsinātiem griestiem un lustras nebija nomirušas pietiekami ātri un dundega krustiņa skolas audzēkne nebija no manis atkārtojusi laimes krekliņa sindromus, tāpēc es izlikos par putuplasta skeletu un dusmās rāvu pretim savas ievainotās likstas, kuru resnās iezemieša laivas bija ar skaistumu apveltītas un es nevaru visu pietiekami ilgi to savaldīt un noklausīties pareizā sintaksē, lai ar logu vienmēr manas iekšas strēbtu un ne nieka nesaprastu kokogle sastaptajos silos un gomeza laimes godības ir bijušas pilnas visā manā iekskriešanas mākslā, tāpēc es biju un tu uzradies, lai ar gobziņu nevietā lasītu luksoforu ārā no manām iekšām un gudrību laimes stilizācijas ieskicējumos es vienmēr pagūstu attapt. tev patīk te dzīvot? ko nu niekus jautājumus uzdot, kas ar traumpunktu labi izdzīvot spēs un nevarībā laimes krekliņus plēsīs un nevietā labi izguldīs manas iekšas ar tik patēriņa precēm biezu mākoni, kura kailajās miesās es uzpeldēju un tad man iekrita acīs šis pātars un govis bija apstājušās uz mani blenzt un domas ir klaji meli iekams tos nepievelk pie zebiestes un tad es izvalbu sīvās acis un nevaru dabūt gatavu šo ksenofonta lielisko slavu, kas ar gaismas pelēcības dzīvi bija un tagad ir sastapies un nevar manos iemauktos labi izguldīt sevastopoli un godbijīgi lamā manas panckas ārā no gumijas lakstīgalas un dara to labības siekalās prom no visiem ieganstiem un dublikātiem un dara to ar spēku, kas raksturīgs diendienīgam ievadziņu siluetam un gods ir tas palikšanas mākslinieks, kura labajās zarnu kaskādēs es izvalbu acis un nevaru sastapt tik pietikšanas mākslas iedarbināmos kokgriezumus un lodāmuru siekalas, kuru biezajās izvirtušajās ieganstu pilnajās mājās es izbiju tik sila kroga debesīs. kādi ir tavi nākotnes plāni? durvis skaļi atvarījās un es izbiju ārā pa paklupšanas mākslu un tagad es daudzas reizes to varu atkārtot un nevienā klajuma grādusā es nebiju izvalbījis tik daudz acu, lai ar kaklasiksnas biezokni nebūtu labi sastapis savas aukslējas un domās paliktu klubkrēslā sastapies ar gaismas palikni un dumjajiem guberņas lielkokiem, kuru bezsakarainās iedzīves nevar manas iemaņas labi sastapt un gumijas likstās es biju laimes krekliņā piedzimis un domās es biju izbijis un tagad ir daudzas labas tantes manā dzīvē salikušas laimes kreklus pa plauktiem un dusmas ir no visiem atkāpušās un es laužos ārāes, kas ar laimes signalizāciju nevar manas iesnas labi izgaismot, jo to labajos ieganstos vienmēr guberņas ieklikšķināšanas māklsīgās iesnas nevar dabūt manas gatavās iemaukta gumijas tik lieliskā dalīšanas makdonaldā, ka ar gobiņu nevar iztikt un drosmes kaklasiksnas ir izbijis vārdu darītājs un gobiņa ir darīšanas māklsīgā saliņa un tagad es laimes kreklā lobu auskarus no mūzikas iedobuma laika rādītāja un drosmes ir neviļus un godbijīgi. kas tev patīk? lodes labiem gaujas mārrutkiem apšaudīja manu ķēdes veikalu un tagad es laižos ar izplētni no gaviļnieka stādiem un dusmās labi izklausos pāri visiem gaismas palikņiem, kuru gaviles nav vienmēr labos iemauktos sastaptas un dusmās es biju tik ievilcies pilns ar kaklasiksnu piedēkļiem, ka ar robežošanās mākslīgo iemūžināšanās gubu biju pilnībā apraks un tagad skatos, kā tas attālinās un drosme mani atstāj ar gaujas metronomu rokās un dundegas liepiņas ir klajos grādusa pieguļas labirintos un nevar mani apčamdīt, jo gaisma ir bijusi tik skaļa dienu no dienas, ka ar to kaklasiksnu es biju ar gaismas strēlēm izbijis pokera spēlmanis un tagad manās iekšās bija labas iegansta matērijas iegarenās piekļūšanas māksīgajās iemaukta mājās un es biju drumslās sastapts un nevienā gabalā manas iekšas nevarēja mani dabūt ārā, lai tas vienmēr mani iepriecinātu un nedotu ārā manus noslēpumus, tāpēc es gaidu labas avīzes no mūsdienu metronomiem iznākam un dundegas labības ir vienmēr sastaptas un tagad tās klauvē bravūras siksnās un dusmās uzplūst manas iekšējās auroras un dienu no dienas es biju izbijis, lai gaidītu sirdstrieku un klausītos laimes nesējos, kas ar klajiem guberņas māksliniekiem manas laimes izbeidza. |
||
|
|
| Monday, October 1st, 2007 |
|
||
|
kāpēc rakstnieks tajā visā vispār ir kā necila radība? rakstnieks nav nekas, tas ir izdomājums, neesoša persona sižetā bez līnijas, bet galvenie slāvi visu ir apkāvuīs, tāpēc rakstnieks izbeidzas un dala savus laurus citur, lai tos ņemtu un ar atzinību tirgotos, bet kā manas iekšas bija no tā atradušas un tagad daudzas ainas ir gaujām piekrautas pilnas. a rakstniekam vispār pajāt, viņš dumposies. kas būs? viņš dabūs pa dirsu ar koku par kātu un dabūs pa galvu ar laimes lāpstu un tad viņš dzims, bet viņš to negribēs un daiļas runas dalīs pret debesīm, bet gaita tam grīļosies un varbūt lielās slimības ielenktie dalīs manas iesnu vāceles un nevarēs dabūt mani ārā pa gabaldarbu un tad radīs tik pieticīgas ainas, ka ar to beretēm es varu darīt ko gribu. kā rakstniekam dzīvot tādam gļēvam? viņš dieva durtiņās panesās un gaiļbikses sabēra sev azotē, lai gaismas gaviles nevarētu manās aizās tik dziļi vien iemundierēt un gaisma tagad ir tik tuvu manām durvīm un gudrība ir laiskos atmaksāšanas gavilēs. bet, kā paliek ar rakstīšanu? tu dubajas lauksiamniecības tēvs dalīja manas māgas un tagad skroderē durvīs dalīšanas māksliniecisko vadītāju, kas ar daudziem guvernantes gaviļniekiem ir izbijis darības dauniskajā sārtā un priecē. |
||
|
|
| Sunday, September 30th, 2007 |
|
||
|
kādā vidē atrodas R? viņš kakā gaisā un tad ķer ar roku, lai labas aumaļas pārņemtu tā augumu un dotu skaļas applausas un nebūtu lieki jātērē laiks domas klaji irgājas par austrumu gudrībām, bet gods nav piesiets pie mieta nedz pie kamieļa, tāpēc raugāšanās un pēc labas atvasaras maltītes un dumjas skrāpēšanas pa sienām un dundegas laiskie stari nevar sadabūt rokā graujošus atklājumu vadus, tāpēc ar varakļāniem es nevaru saziepēties un domas ir klajas grādusos ataustas un domas ir dumjas lai krājas tas krāsmatās un dundegas resnās aumaļas ir gaismas pielijušas un es nevaru dabūt pa muti no diviem tēviņiem zārkā ar ko es būtu saspiedis rokas un tagad tās asiņotu, jo ar beirutas zilajie graudiem un stariem un diendusas atplestām rokām un dusmām ir gaišas daiļamatniecības līksmības izdrāztas un domas ir gaisā pasistas karietes un es nevaru sazvanīt dienaskārtības mandātu, jo ar to vienmēr dusmas ir nevietā. tātad viena nelietības gaidāmā slava un dusmas ir atkritušas radošās mokās un gaisma ir tik stalažīga, ka es nevaru atpūsties, bet dienas radošā daļa tikai ir sākusies un dienas ir pilnas ar raizēm un krājumiem un dusēt ir pieklīdis radošais gars un es nevaru sastapt tik daudzas iespējas, lai ar maniem stumbeņiem varētu pietik cirkoties. kas vēl klauvē pie maniem logiem? durstīgas ainas izplēš laudanuma sapni un grābstas gar dusmām ar klajajiem drēguniem, bet piekarsušās ausīs es nevaru saskatīt svētību un došanās gaismā ir radības kronis pieklauvētas ainas ar durstīgām ainām atliecas un es iekakāju tam galvā, lai ar krepapīra laidošo daļu varētu nevienādībā izdresēt savas pakāstās atmiņas ar gaismas piekakātu svītu un durstīgu neatmiņu un godības laidīšanas mākslas brigādes es nevienā vietā nevar sastapt. kas vēl iztrūkst? tu atradi dainu skapi pilnu ar gaismu un tagad tu atrodies šeit. arī begonijas ir atrisinātas un es nevaru sastapt to garo gabalu, kas ar krepapīru mani biedē un dusmās es raugos pa logu, lai redzētu dumjas krājuma grēdas un nevienā vietā to nevarētu sastapt tikai lai aukstumā paliktu pliks un dusmās ravētu dusmu paviljonus, bet goadam tas nebija noslēgts un dusmās es tagad raugu dumjības un bailes ir atvāztas un dusmās es raugos. kas ir noslēgtības parametrs? tu domāji par lielām lietām, bet atvāzi savu krūti un nevari mani atminēt, jo gudrība ir laiski manī iesildījusies unt ad no muguras pienāk krājums un dusmas ir novicinātas pāri mājām, lai ar sesku labi izskatīties visi kopā un es nevarētu to visu atminēt par klajuma grādusa labajiem statīviem un drumslas mani biedē. |
||
|
|
| Wednesday, September 19th, 2007 |
|
||
| man neļāva runāt kas tev neļāva runāt nu bet kā izveidojas tāda situācija es jau esmu uzvarēts, bet es negribu es turpinu būt uzvarēts gribu vai negribu turpināšu tāds būt, kamēr nebūšu gatavs pārstāt staigāt riņķī apkārt, bet ar galvu došos durvīs lai ar mammas palagu mna patīk runāt apkārt, jo tas ir krauja ar gaismas pavadoni un es nevaru tik ļoti kā adata pieskaras platei ar nolaistu aizsargsliedi bekas durkļi slaidnes gaida manas iekšas ar plaušām un gudrība mani nevar salikt pa plašajiem durkļu namiem lai es skrietu un dusmīgi ļaunībā ļautos dusmas manā parā klaigā pēc laimes un laiks ar stavropoli apstājies, lai ieskrietos un gaisma paliks uz durvīm mantu glabātuve es negribēju būt priecīgs un pazīstams un populārs un dežavū nama vārtos sadzina manas kaklasiksnas un nami ir biezi ar kaļķi un drumslas ir kaismīgi lauzušās ārā un es nevaru dabūt gudrību ar gaismu sasist kuplā saistību lauzšanas lakstīgālā un tad es raujos uz augšu un dusmas ir iekšā sakrātas un nevar dabūt gudrību pāri lūpai lai uz informācijas galda ar i zīmi labi sazinātos un nevarētu gudrībā sazīmēt matrozi ar kreiso gaismas pavēli un daiļām gaismas karikatūrām un nemierīgiem gudrības piekariņiem un drumstalas bija ar mani tik pieticīgas, ka ar kaismi tas nebija no manis notraucis visus miežu graudus, kuru klajajās nogāzēs es nebiju sadzinis to kaislīgo bekonu kura sikstas kapellas maizi nebija izdzinušas uz paplātes staigāt pa manām iesnu vācelēm un gaidīt es jau nāku ar klajiem grādusiem un gudri ir tie saiknes klaigātāji ar ko es tevi satiku pēc klātesošās stāvlampas uzbrukuma un tagad ir tik daudzas nevīžības nācijas ar maisu pa vilkušajiem gudrona staipnes kavalieriem un dusmīgi es uz to raudzījos jo gaisma nevar mani sadzīt rokās ar klajiem meliem es izbiju un dusmās nebiju sazinājies tik vien tās mākslas manī bija palicis, lai ar kseroksu biju uzdibinājies un drosmē saslimis ar klajiem graudiem un dusmās es nebiju pakarināms tikai saiknē sapinies un dusmā klaigādams iznācu krastā pret pretējo krastu kliegt pasmarkas ar gaismas stariem uz maniem ieganstu dusmīgajiem iemauktiem un tad es krāsu paņēmu sev par līgumu un nevarēju dabūt līganu viesi pretim nosēdinātās karietēs un dusmīgi baidīties namdari izdarināt pa logu ārā un es biju ar krāsām aplipis un dusmās nebiju to visu pakarinājis pret griestu lampām tagad spīd mēness un es biju izdzinis ārā nelabo, lai tas mamutu labi iegaumētu un dusmās es izkliedzu gaujas nacionālo parku tukšu no zvēra un faunas, kuras laimes palikņi nebija manī klausīties spējīgi, bet tikai un vienīgi ar draudzīgiem ieganstiem mamuti laimi kala no uno masas ārā un tad arī es atlidoju un gudrību atvedu ar stērķeli, lai gan stirnas nebija gaismā paklājus salikušas pa klajuma ierosinājumiem un tāpēc es negribu pārstāt rakstīt, jo tad man būs jāsatiekas ar zāles aromātisko smaku manā istabā kas ir izlīmēt ar death metal grupām, kuras ir sātana pavēlnieces un laimes karikatūras nebija mūsdienas pietiekami sarūpējušas, jo dusmas ir tik klajas ka no to labajiem stūriem es nevaru dabūt vaļā masu kultūras mierpilsonisko labirintu un tad arī es ieskrēju un dusmās dūmus sāku pūst, jo gudrība ir gudrona sūknis un es nevaru domas pavēlēt ātrāk par saviem klozepāna podiem, kas pilni ar dūņu vannām un gudrības bakstīkļiem un gaismas dāsnajiem iemauktiem un dainu skapī palicis tikai druknais viktors kas uzrauga manus ieročus cīņā pret bulciņu ieganstiem | ||
|
|
|
||
| lai vai cik tas būtu gaidīts sākums kaimiņš ir atnācis pēc sāls sastapties ar gauju rokās un apvienoties ar bērnības dzejniekiem un elpot ābleles un zemi lielās sleja galā man snieg un jau vienreiz pieklauvējis un un pastnieks tumši sarkanais ir gaismas brālības dzīvoklis nenāciet klāt tik dikti un gaismas pētersīlis gaisā pasists antresols ar bērnu zivīm gaišā riksī gaida manas pākstis nevienam nav pastnieks tumši sarkans un gaisma iznāk krogā pastnieks tumši zārks nāk klāt man pastnieks tumši pastnieks laikam iznācis uz āderes ir pastnieks tumši zārks laikam gaisma palika par repu un kautiņu bērnu laukumā ā kliedz ķērcošā balsī pastnieks pastnieks tumši zārks nav gaismai diezko daudz to dziesmu ar pastnieks taifūns gaida maisu ar bārkstīm un gandarījums nevar sastapties ar gaismu atkritīs un gaidīs rindu patiešām gudrību ar galu galā nevar mani sūdzēties jokains gadījums ar svešumā bija cirks un pasta nomainīties gaidīšanas beretes un nevar sastapties bez dzimtenes gaidīt parkinga stāvvietu ar beibi matos gaida barona cilindrus un gudrība apskaldīts guļamrajons un dusmas ir ar kačāšanos izdrupinātas mieles, lai tas izdibinātu manas pariktes un nevar dabūt mani gaisā pasistas maisā dzimuša ak šausmas tik ļoti komercializētas akustisās ģitāras ar mani nevar sastapties roku rokā sejā kail un gadsimts ir izvirtis neviltotas akvaparka garneles tagad jautājums - kas man kait? - gumijas ragu brillēs es gaidīju divviru durvis, lai ar kaismīgu raugāšano nevar dabūt manas maisa kaklasiksnas un tad es apvainots klaiņoju baranku ciematā un tad ar roku pamest klaju grādu un dusmas ir iztecējušas baterijās radioaparātā un laiks pabeidzis manas kaklasisksnas lai es labi varu drepelēt un godīgiem ļaudīm dusmas nevar ienākt prātā, jo ar to es sevi definēju un godīguma labāko grādu nevaru sastapt tik ātri, cik ar gudrību dabūsi pa muti ar klaigām un durkli ribā kasa celofāna askorbīnskābe man patīk fakucīts un dusmīgās gaismas drumslas un durstīgas laimes kaisles gabarītus nevar dabūt manas iegansta draiskās ļaunuma gudrības atzvejot un atgremot f a k u c' ī ts jau atkal atnācis nāvi bradāt un dabūt drumstalas ar gaismas paviljonu un dainu skapja daiļo amatniecību un drausmīgi gaidīt gribas resnās varzas ar klaigāšanas māklsu pa paviršiem galgamešiem un dusmas un varam ielīst pazemē un staigāt gudrības kokos un nevaru sastapties un arī tu vari būt tāds un gaidīt mazas cerības un lapiņas nepaspēs gudrību pierakstīt un gudrība ir stavropoles galvaspilsēta un dumjums ir kā staigns mežs ar gaismas paviljonu un rīta rasa grib man atšūties tad gaidu gaismas paviljonu un dusmas varat mani gaidīt ar gaismas paviljonu un dundegas krāsu matos es gaidu tavas resnās zarnas un godība ir tik akvapark ka no turzas negribīgos mālos izvandītas luksafora stenogrammas un gudrība ir pietiekami drausmīga, lai to gaidītu nevarētu draiski laist mani pagaršot uz paviljona gudrības stāvlaukumā, bet vienlaicīgi ir paviršību gaismība un drausmas ir manā paviljonā izvirtušas un es nevaru gaidīt mušmires ar grābekļa skābekli un durstīgas mātes ir atvedušas savas galvenās atvases manī raudzīt un steigt tik gudras runas bez nekādiem gudrības apliecinājumiem, tāpēc arī atbilde uz jautājumu, - kāpēc aleja mani ienīst? - bet tad es pietrūkos sasūkstījies un gaidu ar garu loku uz melnām pariktes paprikām un intelektuālas potences ir gaismas provinciāle un godbijības nevarības un avīzē garīgas izrādes mani nevar sastapt un gaismas kripatas nevar mani patikt ar gaismas paviljonu un milžu cīņa gaida mirušas klaigas un gudrība ir tik sastapta, lai es atklātos pasaules publikai un nevarētu dabūt tik klaigājošas miesas par sevi skaistākā publikā un gaidīt gudrību metropoli, bet gaismas klaigas ir divas trešās daļas mana klaigu paviljona ar tik nepievilcīgām mātēm uz rokām, lai ar klaigu varētu es tevi sazīmēt kuluāros, lai gan tas nebija gudrība izvairīšanās klūgās būsi atvases nebīsties un gaisma ir tik slavena, lai ar mani pievilcīgi darītu savus pienākumus un nevarētu manī iegailēties un dainu skapī maisi pilni ar sodrējiem un galvenais milzis uzvarēja cīņā, ko sveica ar teikumiem un izsaucieniem avīzēs un jaunais milzis ir apnicis un atkal jūtās izsalcis bet tas nekas jo milzu cīņā ir gudrības gudrons un to var dzert divas dienas, lai aptašķītos ar skaidu briketēm un nevarētu manās iemaukta garastāvokļos izdabūt tik daisnas taisnas dumjas dainas dūnas dūjas dūres ir ik uz soļa un sintezatora ritmā es gaidu gaviles lai mani aptaisa un nevar sazarot tik pieticīgos vālos, ka ar klaigām es nevaru saprast tā neko ka tik mākoņi slīd, bet ik sarunas tukšas atnākšanas un aizlido pēc plutarha purgatorija es atkal man acīs ūdeņi līst un sintezatora sapnis nevar neko saprast šai pusnaktī un gudrons atkal ir mani apturējis un nevar mūzikā saskatīt mīlestības paliekas, jo tās nekad nav bijušas tik sievišķīgas, lai ar to klaigām būtu varenības pietiekamība izteikta, tāpēc es izskatos tik pieticīgs un dzīvoju lieliskā rajonā, kur dzīvo visādas dīvainības un gaismā labi izskatās mūsdienu kubikveidīgie cilvēki, kuru māksla mani pietrūkst un trejdeviņās valstībās gaida klajus melus ar mani kopā staigāt un krūtīs plēst caurumus, lai plaušās būtu ūdens tik daudz kā ceļgalos un neviens manas maizes neparasītu mērcēt un remdēt izsalkumā savus pirkstus kas ir sintezatora atvasinājumi un niekā izvalbītas acis kā zivis rīvmaizē kasa aiz sevis nokārtoties un tad klejot beirutas labirintos un ritmu kaligrāfijās maize mani panāk un sāk jau piekaut tad atrodas rītausma un kā vampīram vēders sāk burbuļot no svētīta ūdens krustiņu un rimbulīšu kariņš uz jēzus kapiņa, kad viņš augšām cēlās viņam apakšveļa vairs nebija vajadzīga tāpēc pelējuma stigmati mani gaida uz aukstas un mitras akmens sienas un kad cilvēkam piešķirs visvarenību viņš beidzot varēs neierobežoti lietot narkotikas un viņu nearestēs par runas brīvību, jo tas klaigāt nemācēs | ||
|
|
| Tuesday, September 18th, 2007 |
|
||
| jāieraksta arī šeit kaut ka savādāk bildītes pārsātina ēteru un novērš no galvenā nē jau nē es tagad paturpināšu pasaku par ananāsu bet ārā sāk līt kā es iešu uz veikalu pa tādu laiku man patika pastāvēt uz balkona savu piecpadsmit minūšu pārtraukumā un tas nu gan bija varens pārdzīvojums kā pēc laba krietna nogurdinoša darba vāļāties zālē un būt tik pašpietiekamam, ka prieks un asaras līst un es esmu tik lidot spējīgsun ja padomā, ka darbā jāstrādā astoņas stundas un priekšnieks visu laiku skubina, tad kādus gan palagus varētu sarakstīt pa astoņām stundām ja tā apzinīgi daļitos pa piecpadsmit minūšu intervāliem un būtu tik bagātīgi ražens ka prieks lītu pa visām malām un garām ejošie cilvēki darītu to ar prieku ko es ar prieku wongs kar vai kā viņu tur sauca gan taisa baigi labās filmas tās man tagad paliks atmiņā kā labi pavadīts laiks ar labu cilvēku kopā un mīlīgi un tad jau es tos komplimentus pataupi privātai telpai nevis izplūstu kā tāds mutuļojos irinas gandijas brālis un acis mazliet jau sāp no tā gaišā ekrāna, bet savādāk ebildes neredzu, bet tas nekas pagaidīšu kad lietus pāriet tad aizvilkšos uz veikalu pēc provīzijām un mamma tikmēr atkal tecina āblu sulu biju nogājis uz pagrabu un pakrāmējos pa vecu grāmatu kastēm un neko tur neatradu uznesu divus maisus ar burkām skrūvējamiem kakliem, lai tajās varētu ietecināt sulu un tad dzert atšķaidot ar ūdeni, lai nav jāpērk veikalā tās mākslīgās lai gan cik tad bieži pēc kārtas var dzert ābolu sulu ābolu sulā ir daudz cukurua tāpat kā vīnogu bet varēs jau laiku pa laikam kādu citu padzērienu nopirkt pie ēdiena kefīru vai kādu citu auglū sulu alu es dzeru kā piedevu manā kopējā diētā, jo tas uzlabo manu veselību šodien arī nopirkšu alu | ||
|
|
|
||
| vārna ar sakrustotām kājām lūdzu pieklauvējiet, jo man ir sakāms likums, kas visiem cilvēkiem un zvēriem būs ievērojams un tas būs fakts, jo tikai no stikla kakla un tikai pēc kārtas lūdzu ievērot rindu un negrūstīties stacijā ir ievietota bumba lūdzu saglabājiet veselo saprātu tad ieradās slimie sapieru suņi un visus sakoda kuram bija trakumsērga numuram divi un piecpadsmit uz ambulatoru fiksi un visus inficētos kā plasmasas gabaldarbus un nevienmērības nodrukātās sānu malas ir ieskicējis drausmīgs gumijas cilindrs, lai ar saujas paliekām nevarētu manas iekšas sadrebināt, bet tad ieradās grūstīšanās mākleris un izdibināja manas slepenās ierašas, jo tas esot kulturāli un uz to vajagot paļauties tā sakot un tā atkārtojot bet tikmēr es gaidu savas zelta peldplēves un gudrībā grimstu līdz kaklam līdz okeānam un gribošā zēvelē aijāju kukuli baltmaizes svaigas un kraukšķīgas to es ēdīšu pa ceļam uz mājām no skolas | ||
|
|