| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 100 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for zemapzinnas modulis.
|
||||||||||
| Saturday, January 17th, 2009 |
|
||
| blondais trobelis blondas trubas meklē jaunus virzienus modernā dejā un deja ir seja ledusskapis dsl piesēdies uz vezuma un neved mani pārāk tālu, jo es to redzu iztālēm un iztālēm tā nava untums ieskrien nāsī mēness saka mēness esam mēs kas esam šajā pusē nosēdušies uz mēness puses visas sajukušas puses visas dalās uz trīs | ||
|
|
| Friday, January 16th, 2009 |
|
||
| bet es uzskatu, ka traktors nošķūrē valdugunis un tad atrodas viens cilvēks kas spīd galvā un viņam spuldzīte paslēpta ķermenī un ormanis okšķeris gaida, kad nozagt mutautiņu un lapu augu un dažus nenozīmīgus insektus un domā tajā gadalaikā, kad no manas austrumvācijas ir iededzies sienāžu tēviņš ar mātes plates gareno degunu un mēs gaidām šos ziemassvētkus, kuros nodursies praporščiks un mēs raudāsim un raugā mērcēsim cisternas, kuru garajos galos bija iespīdējis mēness un darīja to ar lielām gubu mākoņu cikucakām kā tajā laikā kad no mūsu apgāztās vannas izslējās pilnā augumā golems un salauza slēpes nekādas vairs slēpošanas jo sniega nav mazliet snieg nu labi uzgriezīs muguru temperatūrai un paliks saulains laiks noliks blakus kurtku un pildspalvu un sanāks krustiņš uz kura pakārt žāvēties šķiņķīti | ||
|
|
| Thursday, January 15th, 2009 |
|
||
| zbr nk tkpnāt kd t sksi lsīt no mnas grmatas tu | ||
|
|
| Wednesday, January 14th, 2009 |
|
||
| mans kalpaka bulvāris ir tukšs un tāda pati ir grāmata, kura stāv logā. logā stāv arī pliki cilvēki, pliki manekeni drēbes kaudzē drēbes uz kungiem. mēs skatāmies kino par filmu filadelfija kinoteātrī rāda filmu par deģenerātiem mēs tādi neesam bet gribētu būt, ja būtu cita situācija citi apstākļi vislaik kaut kas mainās un mums tas ir apnicis mēs gribam piebērt pilnu bedri ar bērniem lai varētu pakāpties pēc saules bet tas viss tikai pēc tam pagaidām mēs lasām sēnes un mēs esam salasīti čupiņā kā kaut kas tāds kas neatkārtojas un man personīgi tas ir pieriebies līdz kakla izgriezumam kad no mēles nevar paēst bet aknas ir kompleksajās pusdienās un mēs visi runājam tik daudz cik var runāt viens cilvēks kad viņam apnīk tad viņš apsēžas un es nevaru viņam neko piedot vai pielabot jo viņš no manis ir atkarīgs, tādēļ arī es esmu tāds īdzīgs jo man ir apnicis šis karnevāls un tāpēc es esmu ļoti dusmīgs | ||
|
|
| Tuesday, January 13th, 2009 |
|
||
| zemes dziļumos pacēlās garas kājas un atnāca daudzstāvu ezis, lai paceltu klausuli un aiznestu mākslu uz visiem vezumiem un garajiem sniegotajiem kalniem. mēs lauzām lustras kā brīkšu brākšu un lauzās līdzi cisternas ar gariem zirņiem garlībiem un medusmēnešiem un dainu skapjiem mūs lauza vaļā un mēs strādājām bārā par slaucēju krogus dāmu madmazeli un vienā skaistā vakarā ienāca istabā rudens | ||
|
|
| Sunday, January 11th, 2009 |
|
||
| karostas valdē ievēlētais leitnants mums piekodināja nenest mājās pētardes un mēs viņam paklausījām pēteris viņu sauca vakar tagad vairs neatceramies vai arī tā viņu vairs nesauc tā mēs arī riņķojam ar vienu nospraustu vietu un tad jau radiējas mums vajadzēju jaunus jēdzienus uzzināt ne tikai jaunus vārdus jo vajag izplest iespējas tādēļ es jums piedāvāju visko izlasīt jaunu bet varbūt labāk iztēloties tas arī varētu būt noderīgi un zbsna un tad mēs visi sakopotos vienā tādā zobā kas izdala indīgas smēres un no smakas vien mēs jau sauktu uz leipcigas krēslu lai mūs uzstutē kā pārēdušos un dušā iet nav laika vislai jāriņķo ap to nosprausto vietu bet es pārspīlejot jokojos jo tas viss ir no vienpatņa atvasināts un mēs steidzamies un paceļam cik mūsu spēkos | ||
|
|
| Friday, January 9th, 2009 |
|
||
| no vienas skrots izšķīlās vismaz divdesmit un šr šr sprotes nejaudāja atteikt kā tas bija tajā mīnā, kad mūs aplenca un kad mēs metāmies diegabiksēs bilingvālajās ai kā nonācām kara cara mātes launaga beirutas beibes un smailajas nadježdas baritonovnas. tad mēs iekāpām sālsstabā un klaudzinājām paduses un tas viss atgādināja mūkusalas ansambli ar diviem divričiem ar trim riteņiem kvadrātā bija jau arī pēdējais laiks un mēs metāmies lauvas tiesas tresī tresī un iegūla kabelis kā viņam lika tam laiks skrējam kam nāca kas peldēja kurš lēja ūdeni uz galvas sniegu ledusskapī lv un tad arī britānija sanāca tāda čokuraina un kaut kāda bez sava vārda un dālijas izrakņātas atmeta ar roku lai pašas rok un aug rokenrols nemirst un kālis ir mans draugs cars nikolajs arī | ||
|
|
| Thursday, January 8th, 2009 |
|
||
| pēc lietu sbija mazliet sūdīgs laiks, bet tas mūs nesatrauca, mēs atsākām savas literārās (un sapināmies) gaitas un mūs momentā apstādināja policija, lai sabārtu par nepelnītu brutalitāti pret vārdu. mēs taisnojāmies, ka gribam turēties laika gaitā un sprīdī un pavadā, bet mums tomēr nācās apmaksāt polcijas benzīna rēķinu un mēs gājām tālāk ar kājām. te pēkšņi izlec štirlics un saka manām kājām, ka es tām nepiestāvot, lai atrodot kādu piemērotāku piestāvētāju vai to zet metter uzstāvētāju, jo es kas pieradis dz';ivoties pa stāviem pēkšņi tiku nolikts uz sauszemes un brīdi jutos apmulsis no šāda pāridarījuma, bet galvenais spogulis to nespēja iedarbināt pat no liela attāluma, tādēļ es biju noguris jau no pašiem pirmsākumiem un gavilēju ar lielām logu ailēm aiz muguras aiz ausīm un adīklī iepinies reizrēķināju sienas gubas apkārtmēru caurkriti un citus parametrālos lielumus, kamēr piekusu un saliku rociņas krustā uz krūtīm, lai krīt debesis lai tās pieskaras pie manā lūpām es būšu gatavs debesīs kāpšanai pat ja tie būs pieci metri kas jāpārvar nekustīgam | ||
|
|
|
||
| gaiss, kas nāk ārā no pleķiem, ir divtik nāsīgs. tas dara divas lietas simultāni toties vienlaicīgi nedara, jo atsakās saprast svešvalodā šveps reklāmu mēs nopirkām un visu pudeli izdzērām reizē. es piekodināju, lai tas vienmēr labi izskatītos mūsu rīcībā ir jābūt dažādībai, bet mēs nebijām vieni, kad mūsu plaukstās iegūla sniegs un dieva daļiņas kā pūdernīcā mēs ieskatījāmies un neko neredzējām. jūs mūs vienmēr šajā gabaldarbā ievietosiet, ja tas uz mums neattieksies, bet tagad es piedāvāšu šīs šaušalīgās iztirzājuma tēmas galveno apgarojumu lūdzu neuzlauziet manas durvis zobus un stangas. es biju iestiprinājies makā un gāju godbijīgi lejā. es atzīsti līdzības starp makintošu un makdonaldu, bet tie vienā brīdī pašķiras kā brāļi un aiziet citos virzienos, tas ir makdonaldam ir taisnvirziena sūds uz koka bet maks ir vienkārši kā disidents ar brendīgām biksēm un kurpēm viņam viss ir padomā un skaidrais pulkstenis mūs nekad nenodzenā līdz lpas izsīkumam tādēļ mēs labi jūs varētu iekustināt, ja mēs to vienā brīdī ievēlētos kā kārtēju sala piebraucamo daļu un kompostkaudzi no lejas | ||
|
|
|
||
| dienas gaismu ieraudzīja trīs skeletoni. mēs viņus sagaidījām ar lāpām un lapu koku lapām, kā arī papīra lapām, kas bija gatavotas no sapiņķerētām domām un mēs domājām daudz līds sapiņķerējāmies paši. visas lieliskās lietas ir vienkāršas un dumš var palikt, kad iestājas tumšs, ja apkārt ir tikai auto atslēgas un auto mašīnas visas automatizētās iegribas un strūdu vārti un kad es ielecu iekšā upē man sasmēlās mutē un zābakos un mēs visi bijā priecīgi par tuvojošos vasaru, kas atnestu, bet ko mēs nepieņemtu. es biju jau iestidzis līdz viducim, kad mazticamas dziesmas dzinās pakaļ ēnu teātrim. mēs lauzām gabalu pa gabalam un tad arī paši vaininieki parādījās. es biju iebridis dūksnājā un automātiskās durvis atvērās, lai rastu gaismu mūsu ceļa priekšā un malās. mēs sakritām gubā un čupās devāmies gaidīt tramvajag sliedes, lai laizīti rozmarīnu un godīgi atzītos, ka nav pazīts vēl tik lielisks cilvēks savā majestātismā, tādēļ mēs atgriezāmie jaunaudzēs un bijām jau skrējuši apļiem vien, kad pēkšņi no krājumu paliekām piecēlās ruskuls un laida ar ledainu roku pa skaustu un dervišs iznāca nāves priekšā kā karātavu joks. mēs visus bijām pāršķirstījuši un domās gremdēdami savas pelēkās ausis palēcāmies līdz saulei un lēnām laidāmies lejā. kad bija pienākusi noteiktā stunda mūsu muskuļi un saistaudi sarunāja satikšanos un šīs runas gaitā izkristalizējās galvenie principi, pēc kuriem darbojas visums. ja mūsu kanistrās būtu atrodamas lētas degvielas paliekas, tad mūsu varbūtības krāni būtu labi sastiprināti un mēs laimētu to varenumu, no kura mums nebūs glābiņa. mēs gribējām sevi piemānīt, bet, vai tas būs sniega pulkstenis, kas mūs atbrīvos un leģitīmā smaidā paspiedīs roku par šiem kanalizācijas patosiem un sniegveidīgajiem izdzimumiem uz poltergeista dāsnās ādas. es biju palicis par putnubiedēkli un baidījos no lauska un lustrām greznās pilīs, es biju sazinājies ar viņzemes karaļiem un laidos ļekatās, lai laimētu kaut nieku tās varenības, kas bija mūsu visuresošajā plakātā. murmuļi | ||
|
|
| Wednesday, January 7th, 2009 |
|
||
| seshos vakaraa pieceelos padariit ko neko tas staajaas manaas asiniis un es sapratu, ka taa ilgi turpinaaties nevar tas nedriikst atkaartoties un pakaarta galja un spekjis un ziiliites un acsaaboli vairaak par desmit vienaa dienaa nesaiet taapeec mees paarceelaam muusu sacelshanos uz dievidiem kur nebija sakaartota bilateraalaa anabolikju sisteema un kancerogeens bija kaa dievs vai kaa velns kas pilns ar plaanpraatiibu vai taas zudiibaa saskatiija iipashas ziimes, ko mees neinterpreteejaam jo tas bija pretrunaa muusu principiemu un jau arii mes pashibijaam tam pretrunaa bet skreejaam runaajaam un dzeeraam pienu | ||
|
|
| Tuesday, January 6th, 2009 |
|
||
| zemes dziles bija sakopotas, lai rastos tas nelielais saules pinums puudernica, kas bija no mums jau tik daudz spekus prasijis. es atgulos malepju plava un sakodu zobus ar to tevishkjo kodienu kas nav no shis pasaules un visiem irshiem ir tikai divas daivas no katras dziives. burtiski katarse, ja to nenjem nopietni. opija opishi | ||
|
|
| Sunday, January 4th, 2009 |
|
||
| slēpes bija pielipušas pie muguras, mēs skrējām pēc sviedriem un reizrēķinājām. ja nedēļas laikā tiek apsēdināti trīs vitamīdi d, tad, kā var aprēķināt tās sklerozes radītās nevienlīdzības sekas, ko mums nākas skart un taustīt, līdz tā mūs apbrīno un piedod mums mūsu iedomību, bet tikai paviršs vērotājs būs gatavs to atbalstīt ar tādu pašu kazuālu un kauzācijas metodiku paģērošu smaidu uz l. vai arī roku kab., ka tas neiesvētīs mūsu vandālismu jaunā gadsimtā, bet centīsies atbrīvot no ļauna. es kā priekšsēdētāja komiteja atbalstu jūsu priekšlikumu izlikties par tērētu biļešu kompostrieri zaglēnu vai lēdurgas slidotavas un slidošanas skolotājas klavierētāju un bibliotēkās sēdētāju, tādēļ iegaumējiet labi, kā es uz jums atsaucos, tā jūs atsaucaties uz mani un nekādas piekodināšanas nelīdzēs, lai mūs apvestu ap stūri, bet atmaksātu ar ļaunu par baranku, bulku, burkānu sēdvietu stāvētāju ložā un vispār mūsu transporlīdzeklī ir tikai četrdesmit sēdvietas un četrdesmit pasažieru kopskaits, tādēļ beware un dragūns skrien jūriņā bikses zilinādams uz apvedceļa namībijas | ||
|
|
| Saturday, January 3rd, 2009 |
|
||
| sienas gubas kaudzes bija pielijušas un sastājušās rindās pēc miesas, bet mēs nedevām apsolīto, mēs paši bijām apsolīti kādam citam un līdz atdošanai apsildīti pienācīgā kārtībā un apjomā tā ka nebija par ko sūdzēties, ja nu vienīgi par tiem melnajiem plankumiem uz kakla un sapelējušo asti, kas vēl kustējās luncinājās un citādi izdarījās, bet visādi citādi iet ok, tikai dažreiz sanāk nelieli kāzusi un āzis ar birsti starp kājām lekā kā jāņogu krūma guru miervaldis muktupāvels nosirmojusī hūte | ||
|
|
| Friday, January 2nd, 2009 |
|
||
| koncentrācijas lēģeris kur koncentrējas nēģeri un jūs viņus sakārtojiet rindā, smit, un raugiet, lai visiem pietiek šķidrums un kārnais barības vads kas nosaukts manā, tavā un mūsu sabiedrības vārdā, smit, tādēļ raugi lai bikses vienmēr būtu sausas, lai kurpju auklas vienmēr būtu sausas, katru rītu tīri savas ausis, sukā matus suki 2000 un lec lejā no šķūņa par honorāru ko saņēmi saņemsi un saņem šajā dienišķajā maizē ir iebarikādēts metāla zāģis laimes vēlējums neliela maltīte diviem un kaprona diegi zobu bakstīšanai matu taisnošanai un velosipēdu jezdai lai visiem būtu pa makam uz mums smieties kad nav cepures ūsas aug kuplāk es jūsu kupletā pamanīju kļūdas bet neniekojieties ne nieka bēdas galā vienmēr kāds saldkaislis ķirsis čačača kaučuks mūsu draudziņš mēs paši bez biksēm, bet ar prievīti! un tas būs noteicošais šajā cīņā ar presīti! | ||
|
|
|
||
| gobzā bija p.s. sapulcējies tas lielais bars un barāns un barins kas joprojām stāv mūsu priekšā kad runā tu un runājam mēs par apostrofu apustuli kaulu zāģi zapts burku un vispār gliemeži ir pret zvirbuļiem mēs esam no dažādām sfērām bet jūs uz mums skatāties kas veido ansambli tas pats tajā ansamblī ir šīfera virinātājs un smago durvju virinātājs un pažobeles un smago lūgšanas solu virinātājs jedritvai kad tas viss beigsies un mēs varēsim lidot uz mēnesi bez biļetes bet šmaucoties konduktors jums visiem uztaisīs zilumus un ziloņkaula krasta terases bija apsēdis nelabs gars tādēļ mēs izgājām dzert cigarešu tēju tējnīcas atejā attekā daugavas senlejā mēs nomierinājāmies un nomazgājāmies tīri šajā plaušu ielejā šajā konservatorijas akustikā tik dzidri baltā ka šermuļi skrien pa kauliem kad radiators nav ieslēgts bet gan izslēgts | ||
|
|
|
||
| godam nepietiks vietas, ja mēs visi lamāsi mies un lamā sim city ar galveno centrālo centrāldaļu tajā vietā kad nonācām drausmīgi gribējās čurāt nokārtoties pa mazajam pietupt un uzpampt kā balona bumbai kās pārlido stratosfēriskos šķīvjus un saceļas pret ētera galveno kārtu kura ir plika un nabaga un kurai visi slāņi pakāpeniski noārdās, lai nestu vietu jaunai saulei kura nekad neatnāks tajā nozīmē, ka mēs vienmēr skatīsimies priekšā un nezināsim, kas ir tas, kas mūs velk uz zemi lejā lejā bet tikai nātrītes un piparmētrītes mūs pasargā no iestigšanas līdz padusei un izskatīšanās patētisk ar tādām roku kustībām tikai nacionālo orķestri diriģēt uz driģenēm sēdošu un visiem liesmas dupsī spļaujošu tādēļ mēs arī ik katru rītu ejam pie slavenā pieminekļa nosalikt ziedu kubuliņu un uzraut uzaci cik viss lepns palicis ka pat kāju nav ko sniegā spert lai neatstātu savas pēdas tad jau labāk lidināties pārdesmit centimetrus virs zemes un pārstāt gudri kurkuļjurīt turi bikses cieši klāt tūlīt nāks zaldāts šaut zvirbuļu jūru tad būs padzerties tad ledus būs izkustināts tad zivtiņa ar asti karāsies katla malā cik dūšīgi paēdis tik daudz malas saskaldījis ņem cik vari panest un vienmēr izskaties brangs brangs | ||
|
|
|
||
| piebremzē drupačas bramani un laizi mēli nost no galda lai tas paliek tīrs tas ir mēs un es un jus tie esam mēs četri ar kuriem mums jāstrādā jums man viņiem es tevi kapilār dzeni un davai tagad sarunājam nerunāt pretī un paklausīt komandētājam tilta galā redzmajam zvejniekdēlam pubertātam un nejau sniegs mūs padara aukstus, bet gan dienas gaismas spuldzes ir aukstas sniegā ieraktas un no elektribas atslēgtas jo tas ir liktens tas ir kalna gals un tikai lejā mūs gaidīs ambulance augšā tā nekāps jo kāds gan tai būtu gals, ja tā ietu pret savu politisko komandu un programmas ietvarā būtu kā plēve bez sniega vai sniegs uz plēves vai arī kārainie pīrādziņi mums nāsīs iesprūst un mēs saprotam, ka tas nebūs galīgais gals bet tikai pusgals un uzgals un tad trāpīt tajā ka bumbu grozā vai grozīt gurnus līdz tie paliek caurspīdīgi vai vismaz ieņem iekārojamas formas kā futbola feļetonā, ko mēs ar brāli izsekojām cauri visām daudzstāvu mājām līdz tas uzbrauca devītajā tad lejā un augšā līdz visas lifta pogas bija nosūkātas un visas lifta sienas bija pierakstītas ar emuāriem un sloganiem mentu bantēm aiz auss jau visiem gribas mūs liegi noskūpstīta aiz auss vai zīmīgā pakauša centrālajā daļā centrāltirgus zivs paviljonā un rekšņas kunga baltkrievu riteņos iemontētais kōkaīns medī mums medu ar tādu kalnu un kaudzi ka es jau drupatās pārvērtos pac | ||
|
|
|
||
| saules dievam biksēs prāts un tas sevpārmet neprātīgu nesaprātīgu un ārpus prāta esošu līdz nonākam līdz svarīgajam posmam, kad no visiem visu gribam, bet dot neko nevēlamies tādēļ ierosināsim šos pēdējos mēnešus kā strauju upi uz mūsu kankariem līdz mēs sapratīsim un pārpratīsim visai pamatoti ka šajā pēcpusdienā mums nebija un mēs dzināmies pakaļ tik neticamai gaujas senlejai, kura ir vienmēr mūs staigājusi apkārt, bet tas nenodrošinās lielāko depozītu kāds bija zināms vēsturiski, tādēļ nāksies sēdēt uz stūriem un turēt jumtu virs galvas ar visām rokām, kas pieejamas šajā sēdvietā un sētsvidū un visiem lai ir pa šīfera gabalam un dienasgaisma tik dziļās brūcēs ka var saskatīt savannu un nomazgāties ar domām vien | ||
|
|
| Thursday, January 1st, 2009 |
|
||
| ziemas velēnas mums neliek klusēt, tādēļ mēs dzenamies pakaļ kamanām. mēs? draugi un radi un kāpurķēžu torte ar ragavām un sniegavīru paliekām. mēs kurpes esam savilkuši tik augstu, ka papēži mums spiež nierakmens spiež mums budžets spiež un mums spiež ciete uz deguna jau pārslas lasās un nolasās arī tādas kā specskolā un es lēkāju un es esmu es, jo es taču pazīstu un zinu šo rajonu lai arī ne vienmēr var sadraudzēties ar atbilstoša rakstura draugiem un ienaidniekiem sanaidoties, lai veidojas ansamblis un zvanot pa telefonu lai var noskaidrot sekas un būšanu būtību un bijātību ar tiem visiem pazaudētajiem kabatslakaitiem mēs jūs noēvelēsim kā zvēru audzētavā saspiedīs roku kā sasveicināsies tā cepuri noņems mēs jums sekosim metīsimies virsū izsekosim dzīsimies pakaļ mēs sekosim lai kur jūs mūs vestu vezumā vagonā uz plaukstas saujā vai kamolā | ||
|
|
|
||
| kokles vados zari met ar leikoplāksteri un tad savāc to atpakaļ u atkal met pa staba galu un rāmi kā tādu mērkaķu ātrumu un mēs laužam ceļu un ļaujam sasieties ar matu gumijas sniegoto ateljē mēs redzam rudzu puķes ar rudzu ecēšām sastopamies un laižam pa pieguļu un graužam jūsu melanholiju, jo tas mums dārgi izmaksā mēs graužam melanholiju un dienas paliek garākas medī stārķis savu ligzdu aprīkojis ar leikoplāksteri un metas uz vēdera un šmauc biļetes tramvajā maucas uz acīm tramvajā nevienas brīva vietas nav atlicis tāpēc šmorētas vistas un rosols, lai gan tas ir baigi piešmaukts jēdziens mēs tik un tā lavierējam pa ielām ar lielām cepurēm un lieliem dāvanu maisiem mēs lavierējam starp robotiem, lai no tiem atšķirtos, bet mums nesamaksā un neattīsta mūsu reģionalo pēcdarbību, tādēļ mēs varam kopīgi savos birojos līmēt tapetes un no visiem noslēpties un visus noslēpt pretim kā jau tas bija ierakstīts lī lī līgumā | ||
|
|
| Tuesday, December 30th, 2008 |
|
||
| amēbas saskrēja šaurā bezizejā un sadevās rokās ar lieliem civēkiem un sauleszaķiem ar lieliem gabailem mazu strūdu nu kartupeļi meža zvēri mēs lamājam sabiedrību šausmas ar kaburagi kungu un diviem iesmiem pār pieri un sazaļoja sniegotā karaliene tādā apmērā, ka es varu nozvērēties, ka tas nebija pietiekami, lai visiem iepatiktos mūsu stāvlampas un gala stacijā mēs iekāpām kabrioletā un aiztraucāmies uz senatni pēc pūdernīcu iepakojuma un sniega | ||
|
|
|
||
| olafs glīts maize trīc maize atnes mājās meiteni un saka savai mammai, ka tā tagad būs mana meitene ar banti matos visi trīc māja trīc no zemestrīces nekas nepaliks pāri visi dzīvos rīsu laukā un dzers ūdeni no rīsu lauka un skatīsies uz rīsu lauka debesīm un visiem būs savi pantaloni, bet tikai tik daudz, cik daudz būs vajadzīgs un ne vairāk un ne mazāk tas ir kā iestrēbt karstu putru un nespēt vairs neko padarīt, lai lietas kārtību mainītu vai tērzētu par voblām volgas krastos vai kaut ko citu tikpat vai mazliet smieklīgāku un dienvidu tiltu bombardējošu liegu | ||
|
|
| Monday, December 29th, 2008 |
|
||
| mesto dļa protesta ir dažas garenas līmlentes garš soliņš naudas krastā, kur bēg mazi bērni par naudu skaitīt lūgšanu un ledainas sejas astopas ar mūsu atstarotājiem un sarunā tikšanos uz tiltiņa pusdesmitos līdz vienpadsmitos līdz divpadsmitos sākas debates par gulivera apsēstību ar citrusu un diviem dienvidniekiem, kas paslēpušies koku galotnēs lodā kā vāverēm pienākas grauzt kokus nost bebrus sist ar koku un no koka taisīt slotu un mēs visi dziedam viņiem nopakaļ un raujam drēbes nost kā lielā karstumā un ar termometru mēram termometru ēru temperamentīgs temperatūras ērms un galilejs galilejs lisā baška kašķejs | ||
|
|
|
||
| godam izvēmu kastaņa oļus noliku klasītē klausīties soļus beidzas klasītē soļu omuli man no rokas dodas dodas saules trumuļi kož rokās lauž rokas asina zobus asinis zobos metas ledenes kraukšķīgos lodējuma sakvojāžos un metas pa kājām peld uz mājām laužas caur brikšņiem metas zem riteņiem klaudz trumulis uzliesmo maikas un ledājos ienākušais ir maiks taisons juniors un daudz laimes dzimšanas dienās, gunti ulmani, un tūve ulme un alise tīfentāle ludzas izpildkomitejas tūdaliņ tāgadiņ ienāk klejotājciltis un laiza pēc pūdera garšo bet nespļauj ārā, tāpēc jo itin viegli to noturēt par tītaru vīnā | ||
|
|
| Sunday, December 28th, 2008 |
|
||
| zemniekiem pīlēs z pīlēs pilēs es zemnieks trauks unt raktora uzraugs raugs mēs lecām ar gumijām bikšu izbeidzās gumijas norāvās zilu aci uzsit siņicina un krievu valodas stundu atlika es gaujā redzēju rāmu un tad es ēdu bhadži un rāmi mani ēda viens zilas krāsas tatārs ar zaļiem all ha miroņiem un sejas krēmi gavilēja tev nebūs uz mums ar pirkstu mēs uz tevi ar atomkara siera midzeni un mizo sīpolu ginters un sit pa tari lauž bungas rakaris ginters sūdabrāls ginters bērnībā kāvās un tagad kaujas raud un lec padeni pa padnošku un lejā ieradās divas dzīslas un dzērves un mēs raugā bijām izcepuši kacēnu un tad arī viss sākās tik lieliskajā garā iekonservētais jūsu stāstos pamazām parādās naratīvs neretas universitātes hondurasa gaida uz jūsu atbildi pa faksu telegrāfu marksa simboliku simbiotiku un lepras slimnieku pasniegto paplāti ar pinceti izdurts dobums acī iekritis nāss smārds mēs lecam ar peregoriku roku rokā pa rusofobu atstātajām ruīnām un sniedzi petardes reketieri meliroatora labo rokaspulksteni | ||
|
|
|
||
| ziedojiet, lai mirušie bērni justos laimīgi. alejai ir draugs ilmārs. tā es domāju, kad pirmo reizi atvēru saitu un izlasīju par ilzīgi, kura čurā kāpņutelpā, bet tad stingru raksturu vīrs iznāca uz betonētās terases un kliedza rīklē ruporā parādījās puķu aizdīgļi diedzēti redīsu stādi kapilāri mērinstrumenti mēs laulājam savus draugus, lai tie izskatītos pielieti un mētājam sidraba lauleņus un šķidrautā kakājam ar bailēm un pīlēm mēs laužam strupus degunus un laižam prievītes vaļīgāk lai tas mums nedotu iemeslu pīpēt kabatas lakatiņus un muldēt vīna piesārņotā vidē kad no koka mucas iznāk salatēvs ar kaklasiksnu bizē | ||
|
|
|
||
| sienas plikas bļitkotāju bleķa klapētāju sienu krāsotāju meiorācijas medmāsu sienas krāsotāju mednieku lenču un štrumbanču gāja sniedze pa paklepus lauku meklēja ziedus priekš rasola un avenes priekš apiņiem draugi gads garums smagums bendes meitiņa tilpums kritums sniegots lauks ar rododendru ezeru un mednieks uzklūp savai ēnai baksta asti meklē kapsulu sniegā es iznāku no ledus laikmeta ar brillēm uz deguna un mani nošauj ar arbaletu un krišnaītu ēdienu | ||
|
|
|
||
| bekas sakrautas ir kaudzē, iziešim mēs pastaigāt, atradīsim sausu zāli, algebru un danti baltu banti apsiesim ar kausu saziepēsim metīsm launagu pret sienu pret griestiem matīsa tirgus cietums maundieris kaulu zāģis meklēsim sniedzīti mežā uzliesim kalvadosu uz ribām metīsm sniegs uzklūp saplēstai krūzei apēd dzērvenes un dzērves un vestes un klaigā straujā ritmā kokos sasēdies medī mani pliku es raušu medīju lustras pilnas ar ikriem mudīgi satiek pedagogu salauz kāju un lielus un medī lustras medī skeletus mudīgo soļos seko pelagejai medī lustas un briežus diegus sniegavīrus galvas tiesu tusni medvedju skropstas piltuves tases kafijas maizītes ludziņas cukura paciņas klepus zāles midīval lakstaugus | ||
|
|
| Saturday, December 6th, 2008 |
|
||
| no zemnieka atpalicības mēs izdzēšam kaklaksiksnas un medīja trieku un klusumu no mūsu veldzes un sniedzes labskanības izlīkumotajos murmuļos ar kapu pa priekšu ar kailu patiesību pa mednieku labierīcībām medības bija beigušās un es biju atpalicis no mūzikas izklaidīgās piepes ir izbeidzies nomedīt to vajadzības izlīkumoto medību ziedes palikšanu un no manas atpalicības bija atpalicis bija atpalicis un stiedzās iegšā medību likstās un beidzot tas izbeidzās nomedīt bija un tagd atkal bija palicis medību likstas vienas un vienas likstas tas bija palicis no mūsu labierīcības mudīgajiem stariem un kupletiem pilniem ar sniedzes palikušajiem mudības liekumiem un sniegotā kalna ar manziem liesas miesas paplašinājumiem un durklis bija pacelts pret sniegotō kalnu ar maniem iemauktiem tas neatmaksājas un dala savas sniedzes ar pelikānu likstām un likstām | ||
|
|
|
||
| kobra savēlās kulakā nomazgāja dienas zagļus no mednieku sliekainajiem locekļiem mēs aptumstam mūsu labskanību mēs laužam savas iesnas un medījam sniegu no debess ir iznācis kopulācijas medūzas ir zaigznes. gaizbesnaztas un dienas zaglis iznāca sniegotā kalnā medīt meklēt izcepties mudīgi sastapties ar medūzu medības bizes sapistas un iznestas kaklasiksnas medību zirneklis bija aptaisīts mudības sniegotajā kalnā ir viens zelts un dimants un kauslis bija palicis mudīgi snieogtos medību zirneklļos un dabas . iznāca kuklu bezmiegs sniegots s kaklasiksnas medības ziemas piepes sniegotās kalna medūzas ienāciet musdīgi sniegotā kalna biezoklnī bija atplestas rokas mudīgi klauguri medības bija medīt un sākt lēkāt līdz džungļiem bidenudems bija kaklasiknas medības bija sākušās un klausules bija palikušas par malu mednieku sniedziņu uz lustras bija palicis klusums un tagad skaitasā ka nebija zeiemas tik tālas, kā tas izbeidzās kokos un sniegs palika par medūzu biji tad bizonis izbija un skapis palika par madelaienas un dienas zaglis palika par mūsu laužamajiem instrumentiem meēs to laužam ar lauvas tiesu un slaukam nost kuplas mednieku likstas. mēs laužam kokosu no laivas un medības | ||
|
|
|
||
|
giga niga sirdsmiers sniegs paprika sienas paplašinājums dusmas uz visu nāciju meklējam saimniecību durklis ar papriku sniegotās kalna marksisma stacijas dabiskas nomoda sazagtais nomods ir dabiskās vardarbības mudīgas diezko nav bija viens kaplikācijas medniecības durklis palicis par medus maizes diegu uz liki vienu piekrāptu disku kapliču medības ienācās sniegotās kapličas dienas beigas ir piemirstas un divas daivas palika starpsienās sakripatitātes un dienas godbijības kaismīgās |
||
|
|
|
||
| nekomplektēšanas medūzas medī smadzenes pa karaļa lūpām izlipis medus ir iznācis no sniega iznācis dēls no dieva tēva sieta ir apkakāts mundierienēties mudīgi sakapatā durstas mednīecības sniegs irākā durklis medī medības sniegotas kaklarotas mdeīsaprasties nedrošajiem medību bises atkapātas nedroši medī sniedzas paprikas sineodes medī manas domas ar kaprīzāem durklis | ||
|
|
|
||
| blakus sēdošais kauslis marksists meksikānis anāls bambus s puss stāsts meklē dziesmas beigas meklē siekalas meklē meditāciju meklē atklāsmes meklētājs atstājies muzikas pumpās dienas beigas izdziedātas sniegotā kalna kuktusā. ape medniekācijas medinācijas mudīgas muzikas stieples meža stieples sniedzenes budulis mednībc sniegs ar kapliču gigantisks muzikalitet muzicēšanas sniegs budēlis medī sniegotas kalnu dzejas snekas tumbas ar kapu pa visiem kanāliem medību sineze bedrūms katlakalns medības uz visiem iepariktēties nederīgiem stulbenņeiem dubultā | ||
|
|
| Monday, October 20th, 2008 |
|
||
|
- ar mani neviens nedraudzējas - tas viss ir lieki. padomā par tiem miljoniem, kas ar tevi draudzējas. draudziņas ģimnācija numur viens un divi. divi zaļi bebri, beberbeķi, koki lapas daiļamatmeistarība, godbijības kalngals, sudraba priedes, atnāc biežāk šauļos apvārtīties oļos. medīt kāpostus, kleksēt klīstera zupu. medīt mudīgas lauskas un dot pa galvu ar kastroli. mesties kraujā un staigāt logos. - es negribu, lai šis būtu kādam - tas jau tikai vēdlogam straujajam kaklasiksnu kungam, saplāksnim un strutu bungai. tavā leksikoloģijā ir iebažījies modeljērs un kaitina ūsas, tu esi strups un kaimiņi tevi dēvē par zebieksti. dainas skaita uz muktupāveļa grūtās sirds un laimes sirdis laistās vienās aumaļās. gāja laiks ar kaklasiksnu dubļos ietērptos un nomazgātos lustru pavēdekļos laistās muļķības kalngals. tu slīksti un tevi velk līdzi. medī labāk lampas un dari to ar skaistu gaumi. dodies iekšā mežā iekšā laidi veļas striķos kraukšķ medūzas uzlauztas bankas un seifos arbūzu mizas ar sēklu pa tasīti. uzdrošinies nomierināties. dodies tālos kalnos un iebetonē sirdsdrupas melnos vezumos, lai tas vienmēr atgādina stagnāciju un strupus ieganstus meridiānam pa kājām. uzdrošinies mesties pedvālē uz visiem atribūtiem medūzu laidarā un iekarenos griestos uzpušierējies un nedod man sastapties ar taviem simbolu agregātiem. es tev pavēlu lustras apēst un laisties uz visiem iespējamiem virzieniem vienlaicīgi un nenievāt. - - tas tā var ļoti labi būt, bet kas tavās karātavās paliks pēc tevis. kā tu sevi redzēsi šajā gaismā un kur tu pavīdēsi pāri visiem ieganstiem un meliem. lūdzu iedzer zāles ar mārrutku tinktūru un laidies miegā, lai tas uz visiem varenajiem meridiāniem paliktu par maniem staipīgajiem ieganstiem. es tev uzdrošinu mērinstrumentu auru un gudrības iegarenais ieskicējums bija par visiem palicis pāri, tāpēc es biju un paliku, bet tagad tikai stikla vates paviljonā manas iegarenās stundas palikušas par pavārgrāmatas stumdītājām ienāca peklē un uzlauza seifam sirdi. |
||
|
|
| Sunday, September 28th, 2008 |
|
||
| ja nu komunisms atklās patiesību? ja nu. raksti pohuj kur. viņš padomāja par komunismu, ar viņu ir cauri. ar logiem ir cauri. es rāvs pie slēģiem, tie bija ciet. ar kapli. apļos pa apli. metas bail no trīsstūra. trijstūra. tinktūra. laukā velni rok lauvas ārā no zemes ārā no zemes. tā sasaluse, saule nesilda. logos drēgns. melnas pantēras laukā laiza akācijas no nierēm ārā. mēle piesalst pie koka. metas bail no laimes. kokos sasēduši bodulaji. mazu nazi laiza kaza ar aizu uz tu. nejau uzreiz no piena dziedzera. es atnesu sklerotisku samtu. daudz laimes dzimšanas dienā. klaigas un lamas. metas bail no lauka ārā iznāk strutas. metas bail. no lietaskoka. gudrība medī samta kakas. dodas laukā lejas saksija. man ir apnicis gūt apmierinājumu no rakstīšanas. es gribu nesasniegt. vajag mainīt stārķus pret mērkaķiem. laukā kauns. dodas laukā lejassaksijas lauvas. es negribu sasniegt apmierinājumu no rakstīšanas. tā ir jauna. es iekliedzos uz burtiem. laidiet ārā kakas. laužas ārā čuras. urīns kā urīnpūslis kobra pilna tarba ar naudu. laužas ārā kakas. kails sals pamet novārtā lauvu. esmi. duraks. nekad nevar pārlauzt trapeci. dodas laukā. kur bija. es iznesos. es gozējos. maini sevi. durvis uz lauku. es negribu, lai mani tur apdāvina. dodiet man neko, beidziet mani apkraut. nedodiet man laimi. nedodiet neko. man neko no jums nevajag, no jums, kas man vienmēr atlīdzina, kas dod par padarītu darbu, kas uzslavē. es negribu nekādu kaunu. es negribu iegribu, es negribu balvu. arī tagad, kad viss ir pateikts, es negribu nomierināties. es negribu sasniegt līdzsvaru, man viņu nevajag. ko es ar viņu darīšu. es visu šo laiku neesmu zinājis, ko darīt ar to, kas man ir. es negribu galīgu dzīvību, es negribu mūžību, jo mūžība ir galīga. es negribu gaļu, es negribu zivis, dārzeņus, augļus, kartupeļus, slavu, baudu. es neko negribu. es gribu neko negriub. sitiet mani. padariet tā, ka nekā nav. daudz laimes dzimšanas dienā. es biju kalnos, es grēdā sakāpu kā savā māgā. man nav laika. es visu dienu domāju, kā krāt naudu, kā sakrāt moratoriju, lai tas izlaužas ar blīkšķi. es gulēju pa dienu, man nenāk miegs, ir vēls. man vajadzēja gulēt citreiz šajā laikā. ko man vajadzēja darīt. ko dara cilvēki bankā. sāpīgais temats un psihoanalīzes dienest nulle nulle viens. divi gabali no vienas taras. es negribu iemantot valstību. neatbrīvojiet mani no ļauna. parādiet, kas slēpjas aiz nekā neslēpjas. es gribu skaidrību, es negribu neko zināt. beidziet mani uzslavēt. es to negribu. | ||
|
|
|
||
| pēc smēķēšanas klases es nonācu podagras kalnā, kura lielie, sārtie vaigi manu matus padarīja kailus, un es tiku ievēlēts tā valdē, kura uz maniem jautājumiem atbildēja ņaudot. tā neies krastā, ahā, ā, tad ienāca rūķis ar elektrisko ģitāru, ieslēdz pastiprinātāja slēdzi, štepselī sāka rāpot skudras un ar cirvīti izcirst maizes rīvē robus, kuros iemitināja savus bēgļus vecākus, to bērnus, bērnu bērnus un dažādu pakāpju radiniekus, kuri pamazām juka prātā un bira ārā no sabiedības kā zirņi, kas pākstī tik ilgi nosēdējuši, ka vecākais dēls traks palicis pa pasauli skrienot, ka nemaz nejaudāja apēst trīs vasaru ražu, tāpēc aizlipinājis acis ar pusvārītiem rīsiem viņš metās virsū randomiem putniem un plēsa tiem spārnus, tas ir, ja jaudāja tos vispār noķert, tāpēc tas dažkārt izvērsās komiski. tas ir, kad viens saprot, ka ir sasniedzi pirmo apli un sāk mazliet atkārtoties, bet diena ir nogalināta, un es redzu savas skumjas prom paņemamas un debesu līnija viņam nākvirsū, lai, iekāpjot mašīnā, varētu dziedāt garas un stieptas dziesmas, jo mēs iesim uz pilsētu un tur staigāsim visu nakti, tur mēs būsim debesīs un visu prožektoru centrā, tāpēc, mās, iztaisno savu kleitu, sakārto matus, mēs esam pa vidu. es tev parādīšu ceļu | ||
|
|
|
||
| tavs velosipēds nelidos. varbūt satiec viņu šovakar debesīs. es redzu, kā tu sakārto spārnus un skaties, kā tie atglauž matus un ohō, tā inde ir prom un tāpēc es saku, dziedi līdzi putniem, kā viņi būtu tavā pusē, un es saku, skaties uz putniem, kuri izglāba man dzīvību. | ||
|
|
|
||
|
cauri visam laikam skrējiens ir vērts, tāpēc izmantosim iespēju, paņemsim to no ievas un dedzināsim dienvidus kā saule, kas pārskrien viļņiem un rūgta spēle pieglaužas pie šņoru caurumiem un caurvij mazuli kā urbis, kam kait ienākt dziedzeros, tāpēc viņš šauj atskaņas un iet cauri visām iespējām. ar sākotnējo zāģa palieku, kad visi sākumi ir ar naglām un iet klavesīna, kur pūš taurē un tad ir tā briesmīgā sajūta, kad tev jājautā eskalātoram, lai laiž tevi ārā, jo tu neproti peldēt, tāpēc uznāc uz viena viļņa un fotografē zivis, kas ir psihopātes, tāpēc tu atnāc arī līdzi un viņa smaida uz tavu psihopātismu, kas ieilgts, tam ir augstumi un zemumi, bet līme salīmē vienu ellīgu elpas vilcienu, tāpēc tu kakā parazītus uz eskalatora un ņem savu iespēju, kura tevi ieaijā. ak, viņš ir prom, tāpēc troglodīts tagad smaida uz sienu un, ak, viņš ir prom un tik tālu drošībā, ka vinu neaizsniegs neviena siena. |
||
|
|
| Tuesday, June 24th, 2008 |
|
||
| bratello iznāca no čata, lai aizrautos ratā un godbijīgi to visu pierakstīja. trāpi visus i o trāpi mērķī o tu labi izskaties o mani padmentalisti burulaivas čūsku čuras. man ir aizdomas, ka esmu kļuvis pārlieku iejūtīgs. tas ir tā, ka skā skapis skafandrs. es gribētu izmēģināt, kā tur čupā palika paka ar mantu un t duval nomazgāts no visiem ezeriem ū nujā laikā iedegtās senlatviešu azaida vāceles, ko par burkānu tiesu izdeva pie tiesas un tad dzīvot mūžīgi zaļi, lai acīm priekšā nolaižas stabi un tad lai tas tik dikti atmaigst, ka nevar ietrennēties, bet var tikai atlekta atpakaļ kā kacināts zvērs un tas arī visu pamatā izbeidz, ja neieelpo putekļu mākoni izeju out no visiem vislabākā ir jēra gaļa cukurā un diegu brillēs krellēs karājas azimuts azaids un austrumi visi kā trīs divīzijas tā kunga kaujā. gaujā maizē maikā ietīts pirksts. pie visa ir vainīgs dīnozaurs x. es vienmēr esmu tev gribējis to pateikt, man vēderā ir gāzes | ||
|
|