Tāpēc ar pievērsu uzmanību, ka patika, kā tehniski izpildīts - autors cērt zivi fotošopā krietni virs apkārt redzamā vidusmēra. Un rakstīt savā blogā mēs jebkurš varam ko vien vēlamies, bet ja ir kāds aloģisms vai klaja aplamība, tad jau kāds nīgrs perdelis ielien un iepilina žulti, ka sapratis to visu nevis kā Mākslu, bet kā kārtējo ksenofobisko uzbraucienu "Saurōna spēkiem", tb mītiskajiem krieviem.

Tāpēc uzraksts plakātā gan man šķiet garām. Tas "zalktis" (nosaukums, starp citu, izdomāts pagājušā gs. 30. gados - tad entuziastiem nācās izdomāt visus "māras trīsstūrus", "dieva kalnus", "jumjus" utt., jo pašas audējas nekādus īpašus nosaukumus nelietoja) ir Austrumeiropai tipisks ornaments, sastopams visā reģionā no Urāliem līdz Vislai (tb to nevar nosaukt par tikai un vienīgi kādai etniskai grupai raksturīgu), līdz ar to paraksts plakātā ir diezgan... no pirksta izzīsts.

Iesaku padomāt, kāpēc šī tipa ornamenti sastopami lielāko tiesu tikai kopš 19. gs. tieši Lielvārdes un Krustpils apkaimē gar Daugavu, tb apvidū, kur izsenis gājuši migrācijas un tirdzniecības ceļi un būvētas krievu/baltkrievu tirgotāju un plostnieku apmetnes, tb izsenis bijis gana liels austrumslāvu īpatsvars? Ziemeļkrievijas apgabalos "Lielvārdes tipa" ornaments sastopams daudz plašāk un senāk, nekā zināmie vecākie atradumi Latvijā, tb visas pazīmes liecina, ka tas lielā mērā aizgūts no austrumslāviem. Savukārt tajos Latvijas novados, kurus mazāk ietekmējuši migrācijas procesi un kuros iebraucēju no austrumiem nebija, šī tipa ornaments sastopams daudz retāk.

20 minūtes pagāja, iegūglojot 2 vārdiņus - "орнаменты севера" - un palūkojot rezultātu:
Vologda:


Ziemeļkrievijas ornamenti:




Dvieļa gals:


Jostas:




Dvieļa gals, Novgorodas gub., Borovičkavas apriņķis:


Dvieļa gals, Orlas guberņa:


Tradicionālais austrumslāvu izšuvums:






Bet krieviņi un Ziemeļkrievijas somugri turpina izšūt savus tautastērpus, nemaz nenojaušot, ka kaut kur pasaules malā daži varen lepni to ornamentu zīmes dēvē "латышские каракули":
http://arira.ru/traditsionnaya-slavyanskaya-vyshivka.htm
http://www.ois.org.ua/club/style1020.htm
http://rodrus.com/news/news_1315906972.html
http://rodrus.com/news/news_1315906972.html
http://www.perunica.ru/tradicii/3927-kirsanova-tv-oleneva-of-tradicionnyj-ornament.html
http://korolevstvo-masterov.ru/7-vyazanie/540-sever_uzor_vyazanie/
http://korolevstvo-masterov.ru/7-vyazanie/11-spiczami/109-zhakkard/545-sever_uzor_komplekt_1/
http://ledibashkirii.ru/varechki9_komplekt9.html
http://book.ru-deluxe.ru/30444-tekstilnyj-ornament-komi.html
utt.

Bet no latviešu ornamenta pētniekiem nav jau daudz ko izvēlēties, jo tēmu monopolizējuši mistiķi tautiskie romantiķi, kuru fantāzijas lidojumam robežu nav. Daži nedaudzie, kas pētījuši šī reģiona tatastērpu ornamentus tuvāk, varētu būt:
V.Klētnieks. Senču raksti. - Rīga, 1990.
Z.Konstants. Jēkabs Bīne un latviešu ornaments. / Latviešu lietišķā māksla. - Rīga, 1989.
M.Slava. Cimdu raksti. - Rīga, 1991.
ir vēl, taču tie ir pirmie, kas prātā ienāk (neteikšu, ka mani pašu tēma ļoti aizrautu - mitoloģija ir pārāk subjektīva lieta).

(Reply to this) (Parent)