nav izslēgts, ka tieši šai dienā pirms 20 gadiem Oslō visjaunākās viesnīcas aygstākajā stāvā ar skatu uz fjordu viens latvju mūziķis un melomāns intervēja Maiku Skotu. mums trijiem bija vesels bārs norezervēts. miesassargus gan nekur nemanīja (no joke, just look @ Bono).
vienvārdsakot, manam čomam dikti tas Maiks patika, bet zin, aiz pārliecīgas pielūgšanas un pāris uzmanīgām promilēm, viņš ar vienu no savām lielajām mūzikālajām inspirācijām sarunājās tādā nedroši čērkstošā valodā. nē, viņam jau balss samtaina un tādā garā, čērkstība urba tikai manās ausīs. tad ņēmu realitātes valgu savās rokās un, puslitra Glenfiddich uzmundrināts, pierāpoju pie viesmākslenieka, iečuksēju viņam ausī divas frāzes, un tālāk intervija aizgāja kā pa sviestu. viņi pēc tam pat vēl disku kopā ierakstīja vai singlu, vai grafitti Gūtmaņalā.
the key is that there is no fork key.
it's keys, innit?

(Reply to this) (Thread)

the key is that there is no key.
it's keys, innit?
Paldies, der! :)

(Reply to this) (Parent)