Es šodien izlasīju rakstu, kur bija 18 iemesli, kādēļ amerikāņu tūristam noteikti braukt uz Latviju un nodomāju, ka tas ir skarbs uzmetiens. Esmu domājusi par to, kur es gribētu dzīvot, ja mani uz vietas neturētu dzīves proza. Manā gadījumā tie būtu Eiropas dienvidi - Katalonija, Itālija, Portugāle (bet drīzāk tomēr pie Vidusjūras). Ūdens un pārtika ok, cilvēki lielākoties patīkami saskarsmē, klimats saudzīgs veselībai. Uz Indiju nav vēlēšanās braukt pat ekskursijā.

(Reply to this) (Thread)

Pēc svētdienas ceļojuma pa Ziemeļvidzemi ļoti gaiša pēcgarša, kaut arī laiks bija lietains un padrēgns, necerēti atgriezās optimisms.
Bet jā - tas indiskā pseidogarīguma kults atsit jelkādu vēlmi pat kā banālam tūristam turp doties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viena lieta ir, ja ar Latviju ir kāda sentimentāla saikne, cita ja cilvēkiem mēģina ieskaidrot: "Ir vērts ieguldīt lidojumā pāri okeānam un iztērēt savas vienīgās brīvās divas nedēļas, lai redzētu Siguldu, Aglonu, Cēsis, utt." Te nesen chimera noziņoja par Cēsu braucienu - diezgan žēlīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pagājušajā vasarā pie mums ciemojās meitene no Skandināvijas, izceļojusi puspasauli, arī Indiju (esot patikusi visa tā eksotika), un bija pilnīgā sajūsmā par Siguldu, Jūrmalu, Brīdabas muzeju, braukšot vēl. Prombraucot teica: - Daba jums brīnišķīga, nu bet tie cilvēki...

(Reply to this) (Parent)