par humora izjūtu. vot tas moriseja gājiens ar jaciņas krāsu uz bona drag pārizdevuma. vai latvietis tajā redz nenormāli krutu asprātību. diez vai. un ja arī redz, vai viņš līdzīgi pajokotu kaut kur savās darīšanās. diez vai.
Nu, jā, bet skaidrs, ka latvietis, kurš nezin nedz to, kas ir morisejs, nedz to, kas ir bona drag, nemaz nerunājot par jaciņām, to krāsām vai pārizdevumiem, piemēram, es, neredz un nevar redzēt tur nenormāli krutu asprātību.
morisejs ir tāds viens dziedātājs, kuram pirms gadiem aptuveni divdesmit iznāca albums ar nosaukumu bona drag, kas vieglākā angļu valodā nozīmē nice outfit, jeb latviski skaistas drēbes. tos gadus atpakaļ uz diska vāciņa morisejam bija mugurā jaciņa, kuru mākslinieks bija nopervējis sarkanu, bet nu tikko ir izdots pārizdevums, uz kura jaciņa ir atstāta oriģinālajā melnajā krāsā. skaistas drēbes!
Vai amerikānisks? Nez vai. Tādi pamata amerikāņu joki ir "Amerikāņu pīrāgs" tieši tāpat, kā latviešu joki ir par vecenītēm parģērbtu Jarāna un Porganta asprātības.
Visi pārējie jau ir ne nāciju, bet subkultūru joki, manuprāt. Proti, gan jau, ka amerikāņu un latviešu ārsti smej par vienu un to pašu.
Nu, tur jau ir tas stāsts par kaut kādām pamatlietam ļoti plašām dažādu tautu masām un nosacītiem "nišas" produktiem. Ja pienu, lai arī ar dažādiem tauku procentiem lieto salīdzinoši daudzi cilvēki visur kur, izņemot Ķīnu, tad kaut kādus smalkumus sevišķi izsmalcinātā sojas suši spēs novērtēt tikai visnotaļ šaurs sojas suši patērētaju loks un, šķiet, ka nacionālais faktors atkal nav īsti noteicošais, vienkārši sojas suši patērētāju loks varētu būt dažādi šaurs dažādās kultūrās.
vai arī tas ir pavisam individuāli, ka viss ir subjektīvs un neviens nevienu nesaprot. kā muratovas filmā čehova motīvi viena kāzu viešņa sveica līgavu ar vārdiem - ņikto ņikavo ņeļubit! - bet līgava atbildēja - značit, krome meņa!
es vispār uzskatu, ka attieksme pret citādo - un kas gan var būt ekstrēmāks citādumā, kā dzimuma maiņa - kaut vai pret to pašu dragqueen fenomenu - ir indikators nācijas attīstības līmenim. kamēr tas ir skaidrītes nabiņas vai prāta vētras ar lelles baibas bizēm un spalvainām līkām kājām līmenī - tikmēr skaidrs kas tā par kultūru un cik tālu viņa tikusi. it kā nopietnajās, līdz perfekcijai izkoptajās dragu karalienēs nebūtu ironijas un pašironijas. vienkārši viņa nav tik prasta kā tikko no zara nokāpušajiem.