varbūt es arī nesaprotu to eksaltētuma nozīmi, bet domāju to tā, ka viņš vismaz ierakstos baigi gauduļo un tāds pāremocionāls, bet ne silti emocionāls bet tāds episki atsvešināts, tādas dziesmas kā simfonijas, nemaz kā pie normāliem zemes cilvēkiem, kam normālas emocijas un savi cilvēciski trūkumi. varbūt tagad kas nmainījies, jo pēdējā laikā viņus neesmu klausījies.

Jā, nu tas viss tiesa, viņš tāds episks ir gan, bet ne atsvešināts - viņš jau, man šķiet, tāds cilvēks vienkārši, kam rūp planētas nākotne un tādā garā. Un viņam tak tā pazemes nolktava ar pārtiku priekš pasaules gala, un visādas sazvērestību teorijas viņu vajā. Vienvārdsakot, man viņš tieši liekas tāds ļoti vājš un cilvēcisks, un līdz ar to aizkustonošs. Man nešķeit, ka tur dzied pašizdomāts varonis, bet tāds cilvēciņš, kam pieticis spēka pacelt balsi. Un tas vismaz ir par KAUT KO LIELU. Apnīk jau tā tukšā stilošana ar laiku, cik tad var. Kā sportā, kur cīnās par sekundes desmitdaļu un simtdaļu - bet jēga?

ō, tad jau viņam paranoija :) nemaz nezināju par tām pazemēm, tas intresanti. bet SS jau tāds geju kolektīvs, kur visi baigie simpatjagas. un tas jau tā reti pie geju kolektīviem, jo parasti jau pārvelk to deķi te uz vienu, te uz otru pusi. un stilīgums ir tik reta parādība mūsdienu bezstilā, bet SS ir viss čikiniekā :) it kā tādas izklaides dziesmiņas, bet zavodnajas. un parastā dziesmiņā ar parastu tekstiņu ar var daudz pateikt par lielām lietām. un man patīk, ka starp simtiem visvisādu ansambļu SS var atcerēties sejas un personāžus. man jau tas bārdainais beibīdedijs tur visvairāk patīk. draudzene buša gan bija uz viņu koncertu budapeštā un tad teica ka baigi nomācoši klausīties tos spiedzošos falsetus ilgstošā laikposmā, tāpēc nerāvos uz viņiem dzīvajā, jo ieraksti apmierina tā, ka vairāk arī nevajag.

100% piekrītu gan par stilīgumu, gan visu pārējo, bet muse man vienkārši šķiet kaut kas "vairāk un īstāk". Bez tam - es nezinu kāpēc, bet koncertā ss bij briesmīga skaņa - no da jebkuras vietas klausoties.