varbūt ūdensgalvu apziņa ir jūras plašais, viendabīgais klajums ar tukšām debesīm virs tā, un varbūt ieskatoties ūdensgalvu acīs, mēs vienmēr apsēžamies pie jūras, un otrādāk - apsēžoties pie jūras, mēs ieskatāmies ūdensgalvas acīs un visu redzam vienkāršāk un laimīgāk, vien reta trekna kaija kaut kur plivinās un plika tante mūsu galvā peldēt brien.