tā ir ar tām jaunām lauku sētām, kur ūdens no urbuma pa krānu tek. kā salūst pumpis, tā prieki galā. būtu aka, uzmestu nēšus ar diviem spaņņiem mugurā un cauri ābeļdārzam aidā skausta nervus masēdams. tādu vecmodīgu gribētu, ne tās ar tiem gaišajiem betona cilindriem, bet koka grodiem un koka ripu, kam ķēde apkārt, bet ķēdes galā smeļamais spainis. pumpis pat skan kaut kā nepieklājīgi, cik tad tur tālu tas I no tā U, pat uz klaviatūras blakus atrodas. vienīgie foršie pumpji ir liepājā ielu malās, tie zaļie ar roku pumpējamie, liepājas lepnums ne pumpji.