marina jau amerikā vēro milzu krusu, bet kad bija vēl te, mēs drausmīgi sadzērāmies un es pievēmu hosteli, vecrīgas ielas, savas bikses un marīnas somiņu. pats neko daudz neatceros, tikai sinepjkrāsas peļķīti, bet liekas, ka esmu izvēmis to stiklu, kuru pirms pieciem gadiem ieriju tukuma pilsētas svētkos, kad tur dejoju pa alus pagraba galdu un sadauzīju glāzes. sarmīte toreiz ar šņabi stiklu iedzēra, kapēc lai arī es nebūtu iedzēris tāpat? es gan neko neatceros, taču ja man blakus dzēra, tad arī es visdrīzāk dzēru un arī iedzēru stiklu. tāpēc man visus šos gadus, tieši sākot no tiem pilsētas svētkiem, arī sāpēja vēders. un tagad pēc vemšanas vairs nesāp. tā ka laikam būšu izvēmis to stiklu.