es tātad atkal esmu atmetis smēķēšanu. nu jau kāda devītā diena būs. viss it kā ok. praktiski negribās, bet, ja kādreiz arī pagribās, tad kaut kur tādā tālumā, ka nav svarīgi.
nē, man te pa naktīm internetam ātrums atgriežas (atkal tie limiti iztērēti), tad nu sēžu un kaut ko kačāju, kaut kur klaiņoju. astoņos atkal viss nobremzēsies, tad iešu gulēt.
bet vispār ar miegu bija problēmas pirmajās trīs naktīs. nevarēju izrubīties. guļu it kā miegā, it kā nomodā un galvā tā kā tukšā mucā visu nakti viena dziesma spēlē. diezgan tā nepatīkami. bet nu jau tas ir garām.
vusgrūtāk atmest ir pirmoreiz. tad liekas, ka nekad, nekad es vairs nejutīšos labi, bet pārējās reizes, kad jau pieredzēts kā šī vajadzība pazūd bez pēdām, tad sāc skatīties uz šo vajadzību ar zināmu nicīgumu. pats pretīgākais smēķēšanā ir tas, ka rodas it kā tā sajūta, ka pats smēķētājs pats vairs savu dzīvi nekontrolē, kaut tādā cigarešu ziņā un tas nu tiešām nav labi. ja es esmu atkarīgs no kaut kādiem sūda veikaliem un lata piecdesmit dienā. un man šitas ir principa jautājums, kad piedirst - gribu pīpēju, gribu nepīpēju, es te vadu parādi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}