vusgrūtāk atmest ir pirmoreiz. tad liekas, ka nekad, nekad es vairs nejutīšos labi, bet pārējās reizes, kad jau pieredzēts kā šī vajadzība pazūd bez pēdām, tad sāc skatīties uz šo vajadzību ar zināmu nicīgumu. pats pretīgākais smēķēšanā ir tas, ka rodas it kā tā sajūta, ka pats smēķētājs pats vairs savu dzīvi nekontrolē, kaut tādā cigarešu ziņā un tas nu tiešām nav labi. ja es esmu atkarīgs no kaut kādiem sūda veikaliem un lata piecdesmit dienā. un man šitas ir principa jautājums, kad piedirst - gribu pīpēju, gribu nepīpēju, es te vadu parādi.