un tad man vēl ir tāda kā abstrakta cieņa. pret dažām grupām. tipa uzticības kredīts. nu piemēram tāds ansamblis pissed jeans. es kaut vai tikai dēļ nosaukuma viņu kačāju. vot, iepriekšējais viņu albūms hope for men - vai tad es viņu baigi klausos? huju! tā viņš man tur stāv nokačāts. un tagad kačāju atkal jauno - king of jeans. bija jau vienreiz nokačāts, bet kad nobruka kompis, nobruka arī mūzikas folderis ar visu šo albumu. tagad kačāju atkal. bet vai es viņu baigi klausīšos, nezinu. visdrīzāk nē. pirms tam neklausījos un arī tagad neklausīšos. bet vot jānokačā. kaut kāda abstrakta cieņa. tipa tas šņabis jau viss nav jāizdzer, galvenais, lai ir uz galda, drošības sajūtai.