Es tās esmu redzējusi bieži, mums viņas aug pārsvarā meža joslā pirms jūras. Vienmēr izskatījušās baigi ēdamas - tāda laba, balta, cieta sēne. Bet, tā kā mani vecāki tās nelasīja, es arī nekad neesmu ņēmusi. Ieradumam liels spēks. Davai, uzcep, apēd un pastāsti!

esot delikatese. kā wikipedija vēsta! cepšu kopā ar gailenēm. bet visforšākās sēnes, kādas šovasar atklāju ir rudzupuķu bekas - tādas lielas smilškrāsa bekas, kurās nekad nav tārpu un kuras grizuma vietās uzreiz kļūst indigo zilas. no sākuma nobijos, domāju, ka indīgas, bet beigās izrādījās ļoti, ļoti garšīgas. un tad vēl tā krāsu buķete uz pannas - dzeltenas gailenes un tās rudzpuķu krāsas bekas. tiesa, ilgi tā krāsa tāda nepaliek - mazliet pacepot, paliek tādas pat brūnas kā pārējās.