vitarmīns nopircis milzīgu sarkanbrūna velveta gabalu otra klubkrēsla pārvilkšanai un šodien ar sietspiedi uzkrāsoja uz tā daudz daudz brūnu puķīšu. es pa to laiku sēdēju blakus absolūtā harmonijā un, izēdis biezpienu, blenzu apaļajā bļodiņā, kas pēkšņi mirdzēja man pretī tik dzeltena un liela kā saule. kompja monitoru apsēdusi kāda traka muša, kas visu laiku triecas pret to kā pašnāvniece, gandrīz kā tas sīlis noras ikstenas stikla durvīs, manā kārtējā maketā.

jau ap launaglaiku paspēju aizmirst kāda šodien vispār nedēļas diena.