jau gadus trīs manu paziņu lokā ir kāda trausla, inteliģenta dāma, kura strādā operā, kurai ir atbilstoši muzikāli sejas vaibsti un kuru sauc inese lapa, tiesa, viņa jau sen kā nav satikta un sveicināta, tomēr sagadījies tā, ka pēdējo mēnešu laikā par šo sievieti atceros gandrīz katru vakaru, pie tam konkrētā laikā, pulksten astoņos, kad pa televizoru sākas seriāls neprāta cena un mielavs sāk dziedāt par to, kā pie kājām nokrita lapa, - tad vienmēr gribot negribot iedomājos, kā pie kājām ģībonī nogāžas tieši šī jaukā sieviete inese lapa un pēc tam, protams, neiztrūkstoši priecīgi ierejas arī tas suns.