bet rīt es ar visu savu lauzto ribu, apdegušo galvu un smiltsērkšķu svecītēm dibenā braukšu uz stokholmu uz organizācijas amnesty international saietu. braukšu kopā ar savu ērgli un kaut kādu krievu mākslinieku dmitriju. par cik prāmja biļetes bija par dārgu, zviedrs pols pīters mums izpirka lētāku, bet apvadceļu. tad nu no sākuma kratīsimies uz tallinu ar autubusu (lai dies stāv klāt, cik tur tās stundas, ņemšu kortasāru līdz!), tad no tallinas uz helsinkiem ar lidmašīnu (pirmoreiz mūžā, būs atkal kaut kas jāvēlās!), bet beigās no helsinkiem uz stokholmu atkal ar lidmašīnu... man jau no centra līdz mājām tikt grūti, kur nu vēl šitāda raize, kā es to visu izturēšu, nav ne jausmas. tur uz vietas vēl kaut kas angliski no sevis jālasa, bet tas tā, gan jau kaut ko sadirsīšu un izlocīšos! vēl mūs te sabaidīja, ka stokholma esot zvērīgi dārga, tad nu nopirku līdzvešanai džina pudeli un sešus bārklijus. tā lūk. pagaidām viss. tagad informācija ir izskanējusi publiskajā telpā un ja šeit ir kāds valdības spiegs, kas mani neieredz ne acu galā, tad var mani sagaidīt kādā no pieturvietām un ielaist man lodi pa taisno salauztajās ribās. tpu tpu tpu.