zem džointiem un šņabja, bet ar komrādiem reiz skatījāmies kinoteātrī "lost highway". labi, ka visi jau vismaz otro reizi skatījās. zāle pārpildīta. mans blakussēdētājs to vien darīja kā ik pēc piecām minūtēm čukstēja priekšā sēdošajam onkulītim ausī: "blagovoņajem, ser!". ik pa laikam pa visu amfiteātri atskanēja kāda azartiska balss "eu, šito vietu es zinu, te to veceni sabrauks, ejam uz balkona uzpīpēt!". galvenais, ka es jau biju divreiz pirms tam to filmu redzējis, bet kad skatījos zināmajā stāvoklī, pilnīgi neko nesapratu.

melkoje huļiganstvo!! :)