nedomāju, ka ir jelkāda jēga mani aicināt uz jelkādiem pasākumiem, ja vien tie nav privāti pie cilvēkiem, ar kuriem esmu sadraudzējies vai kuri ir sadraudzējušies ar mani. ir jau iespējami arī izņēmumi, bet uz tiem es parasti ierodos pats pēc savas vēlēšanās, tas ir reti un tikai tad, ja šajos pasākumos nekas no manis netiek prasīts. jo man nav ko dot svešiem cilvēkiem un neko no svešiem nevajag.

tā jau man sirds laba un, ja tā sirsnīgi pierunā, es piekrītu, jo nav labi cilvēkiem atņemt cerību, bet pēc tam vienalga neierodos, tā kā nav jēgas nemaz sākt.