ir tādas lietas, kuras tagad attiecas tikai uz citiem, ne mani. kādreiz tās it kā attiecās arī uz mani un varbūt kādreiz tās atkal attieksies, bet kamēr tās neattiecas, man vienalga, ka tās uz kādu citu attiecas. ko man tas dod vai nozīmē? neko. skatos kā uz formalitāti. un patiesībā jau arī tad, kad kaut kas no tā, kas tagad attiecas uz citiem, sāks uz mani attiekties, tas tāpat neattieksies uz citiem pat ja patiesībā attieksies. tāpat kā tagad neattiecas uz mani. manās acīs. jo tas, kas attiecas uz mani, attiecas tikai uz mani un uz citiem tas nekad, nekur un nekādos apstākļos nevar attiekties.