vakar marija pamestā atdevās maksimiliāno un zaudēja nevainību saplūstot dvēselēm. maksimiliāno viņai pēc tam visu dienu nezvanīja, viņa visu dienu raudāja, bet vakarā neko nenojaušot uzkāpa uz savas mājas jumta, bet tur viņu jau gaidīja maksimiliāno ar milzīgu baltu rožu pušķi un teica viņai tos skaistos vārdus - es zinu, ka es tev biju pirmais vīrietis, bet es tev saku, ka es tev būšu arī pēdējais vīrietis. tu man dāvināji savu nevainību, bet manās acīs tu joprojām esi tikpat tīra kā pirms tam, jo īstā nevainība ir sirdī nevis ķermenī - un viņi četras reizes saskandināja vienu un to pašu vīnu.