÷

04:03 - svinam rīklē

Tas galds starp latviešiem - lai mēs neapēstu cits citu. Turklāt, jūtas ir vieglāk norīt kopā ar ēdienu. Bet latvieša dusmas vispār ir kā alkosmonauta vēmiens pusmetru no grīdas - dziļāk nekā no sirds, bet bet tālāk no citiem nekā mēness. Pilns - spīd, bet iztukšots - pazūd.
Varbūt latviešu lāsts ir viņus vienojošā pašsajūta - kauns - kas vienīgā nespēj vienot. Savukārt, svētki ir iespēja kopīgi aizbāzt sev muti.
Bet mēs vismaz neesam krievi, vai ne? Ne vairāk kā, vidēji, par noklusējamo trešdaļu.

• Saki

04:14 - Mosties, celies, svabadais gars!

Kurš, vispār, izdomāja, ka jebkas civilizētā sabiedrībā būtu jādara pirms 12:00? Kas mums te - tiešām govis jāslauc, vistas jābaro?
Protams, katrs sevi cienošs cilvēks dienas darbu smagāko galu paceļ līdz pusdienām, taču, kā zināms, grūtākais no pirmajiem ikdienas darbiem tomēr ir pamošanās.

• Saki

04:38 - pat ne cinisms

Var jau pieiet katram sūdam savā dzīvē ar reliģiozu veltīšanos, taču mēs visi ļoti labi zinām, kāds isms nāk pēc "perfek".

• 2
• Saki