00:27 - zima halada
÷
3. Februāris 2013
12:49 - Karjera
- What do you do for a living?- I sell souls!
- Oh! How many have you sold?
- Just my own, of course!
13:06 - slapjums
Man dušā var forši apsēsties. Un tad dušā var forši aizmigt. Tikai silts ūdens ir dārgs, silts ūdens ir pārlieku, pārlieku dārgs.13:17 - rant rant rant
Kad visi pasaules Kurti un Bakliji mirst, nākas ieraudzīt, ka vēl ir Dali un Pikaso. Un tur tad ir vēl daždesmit gadu. Neierēķināts kapitāls, necerēts plašums un vēl neapzināts nogurums nevarēt cerēt tik daudz.Gaisa daudz vairāk par plaušām. Un ūdens nierēm par daudz. Acis sadegtu visā pasaules gaismā un pārsprāgtu bungādiņas, ja visu varētu pateikt.
Kā sitiens pēc sitiena laktai ir āmura sairšana, diena pēc dienas pasaulei bezjēdzīgs - tu. Bet perspektīva kā nodevīgs prāta aģents, dubultspiegs, ziņo par katru tavu kustību bezgalībai, un bezgalība atgriežas nemanāmi, paverot zemi zem kājām. Kritiens pēc kritiena, sitiens pēc sitiena, un rokas meklē, kam pieķerties, jo tādai taču ir jābūt lietu kārtībai - kārtībai savās lietās. Bet bezgala lielāka pasaule aicina atteikties pašam no sevis un palikšanas. Mūžība, atklājot sevi, aizliedz tev runāt un spriest - kas gan tu esi, lai paziņotu, kaut vai priekš sevis, kā kaut kam jābūt? Viss ir ne vien tā, kā tas ir, vēl jo vairāk - viss ir ne tā, kā tev liekas. Ne tā, kā tev vispār var likties. Jo tev nav, kur likties.
Viss liekas pats. Viss, kas tev vairs var palikt, ir spīts pret to visu. Apzināti akls, apzināti mēms, apzināti kurls - tikai jūtas paliek kā virsma, kur visumam spoguļoties sev pašam par mūžīgu prieku, tev nepieejamu. Ej dirst, tas ir viss, kas tev jāzina, ciktāl pasaule spētu ar tevi sazināties. Ej dirst, tu neesi vajadzīgs. Un tomēr - gribas būt, kaut vai nevajadzīgam, pēc iespējas ilgāk, jo vienmēr vēl kaut kā var noticēt tam, ka viss vēl var piederēt tev.
14:31 - sīnuss
Klusumu pavadošais pīkstiens. Kā šausmeņu durvju čīkstiens, spoka kauciens, slāpēts kliedziens, aizspiestas mutes spiedziens. Līdzenā horizonta tālā un mūžīgā balss. Aiz debess malas slēpjas kaut kas milzīgs un ļauns, svilstoša, brēcoša šausmu masa, tāda kā elle, tāda kā visaptveroša tumsa, neredzamība. Tā tuvojas savādā veidā, tā apvārsni sagrābj aiz aprisēm, sarauj kā segu sev pāri, tev pāri, pār galvu šalc debess puses, un visa zemīte klusē sirdi un dvēseli stindzinošā spalgā spiedziena skavās. Klusums pieaug - pieaug pie galvas, turpat aiz ausīm, pakausī, klausies! Klausies! Klausies! Drīz pasaules neredzamā puse kā saule, kā krītoša bumba svildama ausīs - atver muti, ka nepaliec dulls! Siekalas nevilšus noslīd gar zodu, klēpī, pirkstos, uz grīdas. Zeme debesis aprij, un debesis - tevi. Viens bezgalīgs svilpiens. Pīkstiens. Tonis. Viss noskaņots. Sākas!
18:48 - plot twist
Un tad nekas nenotika.
20:03 - meta telpa
Lasot sinonīmu vārdnīcu, bieži ir ļoti īpatnēja sajūta: it kā runātu ar sevis kopiju no simts gadu senatnes. It kā mēs lieliski saprastos un kopīgiem spēkiem censtos vienoties par abiem pieņemamu vārdu. Un katru reizi, pie šīs personas vēršoties, rodas sajūta, kā verot kabineta durvis pie draudzīga onkas, kas sasūcies sastāvējušos grāmatu smaržu. Stāvi pustumsā un runā ar tādu kā vecu, bet tikpat bezpalīdzīgu - un vecišķi izpalīdzīgu - sevi.Vispār - vārdnīcās kā visās grāmatās ir savs gars, sava noskaņa, sava pasaule. Reizēm bail. Kā ar tām kabineta durvīm - negribas iztraucēt, negribas iegāzties ar savu ielas vai citas pasaules troksni. Tas šķiet kā negodīgi - viņš man par neko, aiz labas sirds nāk pretī. Kaut arī reizēm viņa tur nav - vārds vienkārši nav iekļauts vārdnīcā - un tad ir dusma. Bet tas ierakstās tais pašās attiecībās.
Gandrīz par daudz - kā Skaistulē un Briesmonī, kur pulksteņi un svečturi runā. Visa pasaule ir dzīva - tik dzīva, cik dzīvs esi tu. Tāpēc jau bīstamies vientulības - kad nav neviena, ir zināms, ka tevis vairs nav. Lai čukst - tapetes, aizkari, paklāji, lampas... Lai runā!
Durvju ir daudz. Svarīgi turpināt vērt.
20:15 - yea
KAFIJA: Grauz semkas ātrāk!
22:58 - Gods un Lepnums
Vellos, ka tik nebūsim kolektīvi saspērušies no Vašingtonas, Kolumbijas apgabala :(
Nē, nu, nevajag jau uzreiz tik latviski, negatīvi! Skat - varbūt tāpēc LR tādos draugos ar ASV valdību - vai varbūt šis tāds piebrauciens, mēģinājums iepatikties. Moška ar naftas tankeri nonest Brīvības statuju un aizsūtīt vietā "Mildu"? Glīti būtu. Ietītu mūsu/viņu karogā, uzliktu sarkanas zvaigznes - lai simbolizē iebraucējiem panatlantisko dižuma savienību!
Powered by Sviesta Ciba