12:32 - lētais visums
Zinkā, saka, ka par naudu visu nevarot nopirkt. Bet reāli nopirkt nevar tikai to, ko nevarētu dabūt tik un tā. Respektīvi - par naudu var nopirkt visu iespējamo. All you need is money, really.
Un nauda, protams, neatrisina visas problēmas. Jo ne visas problēmas ir atrisināmas. Tad nu bagātība ir lāsts tikai tajā pašā vediā kā patiesība - kad reiz tā ir izklāta tavā priekšā, tu ieraugi, cik tukša un bezcerīga patiesībā ir šī eksistence.
15:23 - ledus garša
Ziemā, kad gaiss ir tik auksts, ka šķiet - tas kaut kā ir kristalizējies, un viss izskatās daudz asāks, un ir tumšs, un tu esi viens pats, viss klusē, tikai debesīs kā izgrebts - mēness. Auksts, vientuļš, dzidrs; tukšumā, aukstumā, tālumā. Skaidrs, vienkāršs, parasts, neaizsniedzams. Aukstais gaiss dedzina nāsis, smaržo pēc sniega, un nekas tavā dzīvē vairs nebūs tik skaidrs un mierīgs kā tāda klusa, sniega nomierināta nakts un tas nekrietnais, pelēkais mēness.
Sapinies ķēpīgos dzīvības krūmājos, dziļi odu apsēstā vasaras purvā, smirdīgā, elsojošā, svīstošā, ķerošā, skrāpējošā, mulsinoši viltīgā, ar visu savu slēpto cietsirdību un negaidītajām nodevībām.
Ziema - sals, aukstums un pamestais, tukšais gaiss, gaudojošs, kaucošs, saucošs, līdz izmisumam godīgs, ass, nežēlīgs, bet taisnīgs. Nekas vairs nebūs tik skaidrs.
Saburzīts, miskastē izmests papīrs, piesūcies pūstošiem šķidrumiem: tava baltā un kantainā dzīve. Tevi burzīja un burzīs, līdz vairs nebūs nekādas skaidrības, kas, kur un kāpēc tu esi. Un tad tu ņemsi jebko, kas tevi definētu, un kļūsi par jēlu, debilu tēvu vai skolotāju, vai vīru, vai dēlu, vai slimnīcas apkopēju - bez skaidrības, bez patības, bez noteiktības. Vienkārši tā, lai vairotu iespēju, ka tas, ko tu, pats nesaprazdams, dari, nebūtu kaut kas slikts.
Viss priekš kaut kā cita. Visa tava dzīve - kā neredzama verdzība neredzamai dzīvei. Bet tev paliek tikai nogurums un sāpes: tavs dāsnais altruisms pasaulē, kurai tu reiz biji pārāk konkrēts, pārāk ļauns.
Nepieļaujami, neiedomājami, neizbēgami. Nožēlojami, nožēlojami, visos veidos, laikos un vietās - nožēlojami.
15:28 - gwegwegewgrwgiwroigwrogwergowerg
Reizēm besī, ka labu metālu sadirš ar growlu. Nu kāda suņa pēc visp tev tur visp kko ķērkt, ja neko nevar saprast? :( Vienmēr ir licies, ka tas ir vnk pozerisms - līdzeklis kā mērķis. Protams, intelektuāli saprotu, ka tas tā nav. Un tomēr - liekas baigi forši, ja cilvēks spēj savienot formu ar saturu.
Kā vienmēr - katram no šiem vārdam var piesieties. Visam var piesieties. Bet besī. Viskkas besī. Besī. :(
Bet vispār šodien kinda hepī. Ir ok. Bet tāpat viskas besī.
P. S.
Un ne jau tikai par growlu - es vnk vispārinu. Nezinu pat, kā to tehniski pareizi sauc. Bet, piem., HC riebjas tieši tāpēc, ka kkāds puika vnk ķērc mikrofonā savu sūdu, kurš mani vismaz šādā formā pilnīgi neinteresē, un tā sadirš visu pārējo grupas darbu - džeki uz gičām, bungām u.c., reāli raujas, lai visu korekti uzliktu, un viens vnk "bļeēēeeēēēēēēē, naaaaaaaaaaaahujjjjjj" - nu wtf, vnk, moš viš par delfīniem dzied, moš par burkāniem, moš par fiziku vai varbūt par to, kā tētis viņu izvarojis. Gribētos, nelasot lirikus, zināt, nahuj tās foršās mūzikas vidū viens bļe ķērc.
Protams, pirms vēl norm piesiešanās - protams, viss ir gaumes lieta, protams, ka mans viedoklis ir vēsturiski emocionāls, objektīvi aprobežots un radoši infantils utt. Bez šaubām. Bet bļe besī. Nu vot nu vnk besī. Besī, ka pa ļoti retiem laikiem atrodu mūziku, kura ir riktīgi kruta, bet viens daunis tur pa vidu vnk nemāk dziedāt, bet grib stāvēt uz skatuves.
15:39 - lies lies lies
Bērnībā tā vietā, lai sistemātiski stāstītu pasakas ar laimīgām beigām, varētu bērniem mācīt, kur un kā iegādāties psihiskajai labklājībai nepieciešamos medikamentus.
23:55 - dzīves sholastika
Diskutēt vērts tikai par definīcijām.
Pārējais ir acīmredzams. Vai nav.
Runāt par to, kā "ir", ir pilnīgas blēņas - ārpus pašu vārdu definēšanas un pieredzes strukturēšanas.