..un kāpēc man tāds būtu jāpacieš savā tuvumā?! ja visu manu dzīvi es no viņa neesmu dzirdējusi nevienu labu, atzinīgu vārdu?! tikai to cik viss ir nepareizi.. pat dzīvošana ar atkarīgu zagli, kurš manu dzīvi padarīja par elli, ir definējama kā mana vaina, jo neesmu mācējusi tikt galā ar situāciju.. nevis laicīgi šķirties no cilvēka, bet neesmu mācējusi pārveidot viņu pēc sava prāta!
man dažreiz liekas, ka visa huiņa, kas ar mani notika, ir kā lāsts, kura sakne ir tur! un pat tagad, kad nav ne mazākā iemesla man piepisties, tiek izdomātas visneiedomājamākās lietas, lai parādītu to, cik es esmu slikta un nepareiza.
man dažreiz liekas, ka visa huiņa, kas ar mani notika, ir kā lāsts, kura sakne ir tur! un pat tagad, kad nav ne mazākā iemesla man piepisties, tiek izdomātas visneiedomājamākās lietas, lai parādītu to, cik es esmu slikta un nepareiza.
Nē, bļe, manai vecmuterei liekas, ka tas ir jādara un tas ir iespējams! Par to absurdu arī ir ieraksts.
Mani aizcepīja temats, jo šo klasisko, pasaulseno stulbību nespēju saprast.