Es jau sabijos, ka esi izdzēsusies. Pie dažiem tomēr nedaudz pierod.
man kaut kā palika skumji, ka sākumā varēja rakstīt visu kas uz sirds, lamāties mātes vārdiem, aprakstīt visādus sev tuvus un ne tik tuvus galvā slimus cilvēkus un pēc tam palika vieglāk, bet tagad jau daži sākuši lasīt kā izklaidi pie rīta kafijas, vēl dažiem pirksti paslīd, kas apzēžās pie mana datora un tad beigās mīļā miera labad apdirst nedrīkst vairs nevienu.. un kā tad lai cilvēks dzīvo?! :)
Nesen apritēja gads, kopš esmu cibā, tomēr pa šo īso laiku esmu piefiksējusi, ka pastāv dažādi rakstīti un nerakstīti likumi. Domāju, ka tas, ko tu saki par izklaidi pie rīta kafijas, saistīts ar pārāk lielu IRL'A piesaisti cibas profilam. Cilvēki pazīst cits citu arī dzīvē un tāpēc ne vienmēr būs spējīgi atļauties rakstīt drūmi, rupji vai romantiski, pārlieku domājot gan par savu tēlu, gan par lasītāju. Par pēdējo ierakstu, kas parādās manā cibā, es arī mirkli aizdomājos, vai vajag, bet patiešām, kāda jēga, ja atļautas tikai skaistās emocijas un noslīpēti teksti?
Un man ļoti patika Čeburaškas bilde frendlistē komplektā ar rupjībām:)
nu jā.. paldies par pēdējo komentāru :)
no frendlistes dzīvajā es zinu tikai vienu cilvēku, kurš jau kopš dzimšanas man ir kritis uz nerviem, mēģinājis atņemt mantas, sitis pa galvu un vēlāk bijis vienīgais īstais atbalsts no manas interesantās ģimenes un kuram parasti ir žanis uz visu apkārt notiekošo :) par pērējiem man ir aptuvena nojausma, kā viņi izskatās un ko dara. tur vairāk bija domāti cilvēki, kuriem ar klabi nav nekāda sakara un kuri kaut kā ir uzoduši, ka es vājuma brīžos par viņiem rakstu nejaukas lietas..
Comments