| labrit, koki |
[Mar. 9th, 2013|10:51 pm] |
| [ | music |
| | labveligais tips | ] |
nupat iedomajos, ka taa vietaa, lai mashiinaa kadas minutes gaidiit kamer shie novaks kokus no celja, izkapt araa, palidzeet vinjiem tos aizvilkt un pie reizes varbut iedraudzeeties un izzinaat kam te tuvumaa ir pirts, kas pec klimata apstakljiem butu diezgan atbilstoshi, nezinu gan kaa ar kulturas aspektu |
|
|
| be cearful what you wish for |
[Mar. 9th, 2013|10:32 pm] |
| [ | music |
| | Lhasa De Sela - De Cara a la Pared | ] |
kad velejos dzivot kalnos, iztelejos Alasku. sanaca Alpi, vismaz pagaidaam. Nebiju gan nodefinejusi, gribu laukos, vai pilsetinjaa. Sobrid ir izkritis pirmais.
Ir klusums daudz lielaks, maja no koka un man ir pedejaa `orginalaa` (pedeja senaaka remonta) izskata istaba visaa maajaa, par ko es jutos apdalita, bet varbut mana laime, ka ir vistaalaak no visiem.
Sobrid skiet, ka te vai nu nogrimsu vel vairak vai bushu ja ne no pelniem atdzimis feeniks, tad speeciigaaka, viedaaka un brivaaka ´pleeka´ versija.
vel jaapamera virtuvee, bet skiet, ka iekstelpaas nevaru rokas izvicinaat peec labaakajiem chi-kung prakses prieksrakstiem.
graamatas,scenarija teaser (latviski - kaa?) vel neesmu parlikuski binaaraja formaataa, lai izsutitu kritikai. jo nakts vidu izmisusai, pazaudejaushais sievietei teikt, ka tas ir jauki un ka tev vajadzeetu turpinaat rakstiit, zinot, ka pec stundas beigsies tava mainja un viss ko vinjai vajag ir viskijs, padoms un varbuut apskaaviens, laikam nav tas objektivaakais avots (virieskhartas) |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2013|12:27 pm] |
sakliedzu uz bērniem, kad viņi stumdīja virtuves galdu brīdī, kad es gribēju apsēsties un mierīgi paēst.
pēc tam vēlāk eju viņiem atvainoties un vecākais saka: "A bet zini ko, pieaugušie lielākoties ēd kājās stāvot". |
|
|
| robežas un cemme. liela |
[Mar. 1st, 2013|09:59 pm] |
Brīvība pasācis doties ielās/klubos/bāros, kā stāstīja par šo nedēļas nogali - tad šķiet visas dienas. Un man kremt.
Kad bijām kopā - vienreiz aizdevāmies kopā uz viņa brālēna dzimšanas dienu dzīvoklī. Kad prasu - kam tādas pārmaiņas, viņš vien nosaka ar vieglumu 'brīvība'.
Un tad viņš tā steidzīgi, teju pusteikumā grib atvadīties, jo pāri tiltam nāk Nelle.* Tad nu man bija pavisam raudas bija klāt, un nākot pretī citam treilerparka iemītniekam, kurš redz, ka dodos pa to pašu ceļu, mani gaidīja. Satiekoties teicu: Life is a bitch** Jau tāda pilnīgi pa vīlēm, tik' pienākuma apziņa neļāva apstāties, sagumt un raudāt.
Tad parunājām pa dzīvi un es nezinot kā saņemties/no kurienes vēl ņemt resursus, devos uz savai emocionālajai attiecīgu cieņu prasošanajai daļai nozīmīgu tikšanos.
Sāpei bonusā saprašana, ka nav man viss vienalga, kad kur un ko viņš dara. Labi, kopā šķiet, ka negribu būt - kaut, nē, kāda daļa vēl grib vai arī grib pēc kāda laika, taču vēl sāp par to, kas bijis un nebijis. ehhhhhh
*Nelle ir visticamāk jauka meitene, uz kuru es esmu greizsirdīga, vai precīzāk dusmīga un traki skumja, ka Brīvība reiz viņas sabiedrību izbaudīja vairāk nekā manu. Acu priekšā, mūsu attiecību krēslas stundā. Kas man bija smagi
**Parasti es klāstu un visbiežāk arī svēti ticu, ka tā brīnišķīga. Šajās dienās satieku savas robežas un sāpes ar Brīvību saistīto lietu sakarā |
|
|
| valoda vs. stundas |
[Feb. 27th, 2013|05:17 pm] |
Bērnu mamma arī nu ir šeit. Esam visi pie galda, nu ne visi, jo es paliku kājās stāvēt tā kā nebija krēslu un pati nedevos tos meklēt, tāpat arī citi nepiedāvāja. Ar manu kultūru mikskli tas šķita dīvaini, taču ok jutos gana konfortabla un stipra, i kas zin varbūt tiešām tas nav nekas nepieklājīgs uz zemākus klasi norādošs. Lai gan treilerparka draudzene pavisam nesen ko līdzīgu citas tēmas saistībā to minēja kā ko nepieklājīgu.... Taču pie galda sākt par to cepties nebija īsti labs laiks
Lūk, esam 'visi pie galva' un kaut kādā brīdī pāreju sarunā ar vecāko meitu no vācu uz angļu val. Māte ieliekās pa vidu ar: "Es gribētu, lai šajā ģimenē runātu vāciski."
Argumenti: "Lai bērni var saprast." (runājam par ballīšu iespējām, t.i., maniem plāniem - cik ilgi būšu Berlīnē (lasi: cik ilgi vecākā meita (16.g.) būs viena mājās) Uz ko meita iebilst, ka tēma nav ko diez ko interesanta bērniem (kas tāpat savā nodabā ko darbojās, t.i., viņiem par valodu vismaz tajā brīdī bija pie kājas). Uz ko mātei nav argumentu un nopūšās un nosmaida ar ziņu, ka redz, kā pusaudžiem tik pretī palēkāt, ka tik iebilst, ka tik, ka tik...
"Un es domāju tāpēc tu arī šeit atbraukusi, lai iemācītos vairāk valodu," kaut kādā brīdī (pēc vai pirms augstākminētās sarunas ar meitu) ģim.māte saka man. Gribēju atbildēt: "Jā, un tāpat es te esmu strādāt 30-35 stundas nedēļā un ar viņiem naktīs būt vien divas reizes mēnesī."
Nesaprotu cik daudz ir vērts viņai teikt par to kā jūtos - par būšanu novērtētai par to ko daru, par būšanu izmantotai sajūtu.
Tagad redzu cik daudz slodze bija un kādas bijas šīs trīs nedēļas, un to zinot agrāk par 400 mēnesī nebūtu piekritusi |
|
|
| |
[Feb. 27th, 2013|11:23 am] |
es šorīt raudāju bērnu dārzā
par to, ka pēc trim nedēļām bērni saka, ka viņi grib citu, iepriekšejo diktatorisko auklīti. Ka vnk nepatīk. Gribas domāt, ka tas tamdēļ, ka trūkst kontakta ar mammu. Kaut šorīt es to uztvēru pavisam personiski.
Un es gribēju viņam sist pa ceļam.
Redzēs... No rīta bija sajūta, ka ejat jūs dirst, es aizeju. Tagad ir mierīgāk. iz/pa runājos ar bērnu māti. Par gatavību aiziet netiecu. Taču teicu, ka neesmu ok, ka viņa ir nedēļām prom. Kas ko nopratu, vairāk tā nebūs.
If you tolerate this then your children will be next kas tur šādi dziedāja. Diskutēju ar sevi pieņemt vai nepieņemt šādi situāciju, ka māte tik daudz prom, tamdēļ vien, ka es redzu kas ar bērniem tā dēļ notiekas. Plus sarežģījās dzīve arī man - viņi sliktāk guļ, un tad vēl gala beigās pēc trim, manuprāt, foršām nedēļām beigās pasaka, negrib, ka esmu ar viņu. Vai lai liek mierā, vai vēl kaut un vēl kaut kas
ahhh |
|
|
| 3 bērni kokā? |
[Feb. 23rd, 2013|10:33 pm] |
Šodien šķiet tā no sirds priecājos par Brīvības bērnišķīgumu/rotaļīgumu, kad viņš, man nogurušai, sēdēja ar bērniem kokā un diskutēja par koka zobeniem un ugunskuru izmēriem. Nu jā, un es drusku sociāli pareizi spēlējos ar viņa suni. Ko es bieži patiesi labprāt daru. Vien šodien gribējās (kaut gribēju jau un darīju gala beigās) ne bērniem rādit 're, cik man foršs suns pazīstams' vai bijušajama, 'redz, redz, cik mums labs kontakts (ar suni)', bet vienkārši doties garā pastaigā pašai ar sevi.
Jā, bet, tāpat redzēju ko nozīmē, ka bērnu audzināšana ir 'visa ciema pasākums', devos satikt divus vecpuišus, kas slīkst visvisādās lietās un vielās, un gala beigās viens pilnīgi labprātīgi vilka ragaviņās vienu bērnu, otrs nesa uz pleciem otru, būvēja ugunskuru, gādāja kurināmo, i pieskatīja vai bērnu fizisko labklājību sausu drēbju, apavu formā. Vēl pavaicājot, vai viena ar viņiem un iesakot viņus (bērnus) pēc visa ši pasākuma vanna ieorganizēt, i tāpat pavisam organiski pavadot līdz autobusam, i pat bez iebildumiem un ar vieglumu palīdzot noķert drīz prom braucošo busu. Kas to būtu domājis, ka vīrieši var būt arī cilvēki:D |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2013|10:21 pm] |
ir darbs un ir mājas, un tik un tā tikko kā tiek iedots vairāk brīva laika, tikko kā ir vairāk izvēļu - tā nav ne jausmas ko izvēlēties, ko darīt, un kāpēc ko darīt.
Brīvība uzzinot, ka nestrādāšu laikā, kad viņš plāno pirmo izbraucienu, tā visnotaļ priecīgi sarosās, ka tad es varbūt gribētu braukt ar viņu. Un es nezinu vai vēl gribu. Gadu atpakaļ, jā. Bet tagad, kā vārdā. Aizbraukt līdz pavasarīgai Baltijas jūrai, kad ir simtdivdesmit citu iespēju kurp doties... Un ar viņu... Man ir bail noslīkt savos viltus sapņos un ekspektācijās. Un kā zināt, ka tie man viltus. Skatīties uz iekšu, vienkārši atslābt? Varbūt, ka pagūstu šīs/šo nedēļu laikā līdz šādam stāvoklim nonākt un sadzirdēt, ko es gribu un kas būtu man labi, nevis ko runā destruktīvā, pagātnē sapinusies 'es' |
|
|
| svētdiena |
[Feb. 17th, 2013|10:32 pm] |
Brīvībai ir brālis, tāds simpaaaaaatisks. Un man domāt, ka simpātijas ir/bija abpusējās. Brīvība bija uz viņu greizsirdīgs iepriekš minētā iemesla dēļ.
Šodien man negaidot ierados viņa brālis, ko atdot Brīvībai. Brīvība pats personiski piedāvā trijatā īstenot viņa sportiska un baudu gādājoša rakstura izklaižu fantāzijas. Biju patiesi pārsteigta. Un patīkami.*
----------
-es tevi mīlu. Tu mani mīli?
-jā [..] Lai veiksmīgs tavs ceļš. Zvani
Tikai vēl šo attiecību plānu iespējams būtu traki veselīgi atlaist/ būt mierā ar tā neizpildi. Meklēju vairāk idejas kā un spēku tā izdarīšanai.
*paguvu gan vēl iesākt sevi šaustīt par savu morālo stāju, lai gan izklaides trijatā pagaidām (?) vien dažādu apstākļu dēļ palika vien galvās |
|
|
| piektdien |
[Feb. 17th, 2013|10:05 pm] |
mani dzīve pārsteidza trīs reiz:
1. man tik ļoti rūp
Brīvība neatbild uz tel.zvaniem, sms, lai gan bijām runājuši, ka todien iespējams tiksimies. Cilvēks tel. parasti ieskatās teju katru mīļu brīdi. Tuvojoties tikšanās laikam, un jorpojām bez ziņām, pagūtu iedomāties un jau sabaiļoties, ka viņam dzīvoklī ir kas noticis, un izplānot, kā es iekļūtu ēkā un kaut kā piedāvātu sunim atvērt dzīvokļa durvis. Beigu, beigās viņš tomēr atzvana un saka pilnīgos miera vējos, ah, tel. kaut kādu iemeslu dēļ bija bez skaļa signālā. Traki sadusmojos, ka man viņš kā izrādās vēl tomēr tik ļoti rūp. Nu, jā, un par neskatīšanos tel., kas patiesībā ir labi viņam.
2. 'es gribu, lai jūs abi dodaties prom'
Pēcballīte pie siltas&drusku tu-tuu sieviete mājās, kas jau ievelkas līdz rīta gaismai. Jautājums - vai gribat vēl filmu paskatīties un kopīgi pabrokastot. Piedāvājums visiem trijatā saritināties, piebilstot, ka bez seksuāliem nodomiem šaurā gultā. Tātad nolemts par palikšanu gulēt pie viņas, bet ērtākas gulēšanas un ne tik daudz sarušināšanās un pārpierušināšanās vārdā tiek atbrīvots arī dīvāns. Zobi ar pikstu izpucēti, improvizēta vakara tualete un pleeka liekas dīvānā. Puisis pierušinās klāt (jo arī dīvāns nav neko platāks), ar ko pleeka ir mierā. Kur nodoms ir pavisam svēts - vien gulēt, ko arī ķēros īstenot.
Paiet piecas minūtes, kad visus mīlošā sieviete, pieceļas no gultas, iesēžas augstāk minētajā dīvāna un ar visādu garu, 'ak, es negribu, lai tas skan, kā kaut kas liels, bet es nejūtos labi, ka jūs te abi tā karotītē dīvānā. Labāk ejiet.
Pirms tam viņa tika man kāju īkšķus laizījusi, un puiša mākslinieciskās izpausmes viņai ļoti patīk. Nekādi īpaši gulēšanas vai citu darbību ekspektācijas neesot bijušas. Un viņa ir couchsurfere (CS). Un mēs bijām pieklājīgi - CS bērniņus neražojām.
3. vnk, lai ir ko guļot apskaut
Ballītē sastaps puisis aicina pie sevis. Dodos līdzi, un pirms kāpju pie viņa gultā nosaku 'bez seksa'. Un seksa arī nav. Apskauj un piekļauj no muguras un mudina atpūsties. Pusmiegā vaicāju, kāpēc mani aizināja šurp.
- Lai varētu gulēt apskāvienā |
|
|
| nepazīst 'savus' bērnus |
[Feb. 15th, 2013|12:56 am] |
esmu bērnudārzā savākt vecāko bērnu pēcpusdienā. Visi sēž centrālajā telpā un ēd launagu. Neredzu viņu. Saucu un joprojām neredzu, kur viņš ir. Lūkoju pa telpām meklēt, un šķiet, ka visa bērnudārza publika to redz. Izrādās tikmēr bērns jau stāv plāna vidū iznācis uz priekšu, gatavs doties. Šķiet viņš tur kādu mirkli jau stāvējis.
Es ar viņiem esmu otro nedēļu.
Redzes atmiņa man parasti ir ļoti laba.
Viņam bija citas drēbes mugurā, ne tās, kuras no rīta uzvilku, un, šķiet, ka arī ar muguru bija sēdējis, kad ienācu...
P.S. Links pats uzlicies. Ja kādam ir laba ideja kāpēc tā un kā tādu automātisku linku uzrašanos var dabūt prom, lūdzu padalies.
P.P.S. Saldu dusu maziem un lieliem, lieliem un maziem |
|
|
| maģiskais kaķis un pieredžu jūra |
[Feb. 14th, 2013|09:22 pm] |
Ar bērniem, kuri no veikala parasti tiek turēti pa gabalu, šodien aizgaju iepirkties. Un biju pirmo reizi iepirkties vienatnē ar diviem bērniem. Rezultātā - Man pēc tā pasākuma galva griezās, gribējās mieru, klusumu un gulēt. Viens bērns no nopirktās maizes kasīja nost asas karšvielas, otrs tādus garšvielainos pirkstus dabūja acīs (kož). Bet abi smuki, labrpātīgi viens otram piedāvājot dalījās un juta līdzi asarojošo acu brīdī.
Tad vēl pa ceļam no jau minētās iepirkšanās vietas bija kaut kāda šo pašu pārgurušo bērnu plūkšanās un vecākais izplūda pavisam gaužas asarās un dusmās, ko nebija iepriekš redzējusi. Apmēram pusminūti pēc emociju uzplūda sākšanās pāri ceļam pie mums pieskrien pavisam jauks un mīļš kaķis. Ar to raudas pārtrūkst. Vēl pēc apm. minūtes mums aiz mugururas no riteņa noveļas tāda pusagrīna skolas vecuma meitene, kurai nu ir nobrāzta roka un bēda par noskādēto riteņe detaļu (tā paša kaķa 'dēļ' kas tad kaut kad tieši tad bija izšāvies viņai priekšā). Pēc veloavārijas cietušo glābšanas vērošanas arī dusmas bija prom.
Teju labi, ka izbēg kaķi un krīt bērni no riteņiem
ak jā, un šorīt no rīta no labās uz kreiso pusi pār ceļu pārskrēja vāvere |
|
|
| nauda, lūk... |
[Feb. 11th, 2013|10:14 pm] |
Atstāju pilsētu, kurā biju bijusi gana ilgi ar vienu eiro kabatā, t.i., vispār vienu vienīgo lietojamo, manā īpašumā esošo naudas vienību. Pa ceļam uz šoseju ar šo pēdējo eiro piestāju nopirkt loterijas biļeti, kas tieši tik arī maksāja. Visu vajadzīgo noskrāpējot, un nesaprotot ne vārda, ko biļetes pārdevējs - cilvēks ar runas grūtībām teica, laimēju piecus eiro:)
tad vēl likteņa ironija, ka darbi Andalūzijā tūlīt sāka šķirties pēc tam, kad biju pieņēmusi piedāvājumu Vācijā. Un tā pavisam burtiski - tūlīt un tad. Biju nedēļas, kad nekā un nekā, un tad pēkšņi ir viens darbs kabatā un nākamajā dienā vēl intervijas. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2013|09:57 pm] |
Lūk, sev par pārsteigumu Berlīnē nokļuvu ātrāk nekā biju domājusi. Kultūršoks, iekšējs šoks un pēkšņa savas valstiskās piederības atcerēšanās, negaidītu emociju gamma satiekot Brīvību, drusku (mazmazītiņ) līdzīga atvadīšanās no Enrique. Pēkšņa tikšana pie diviem bērniem, kas nav mani. Un tad un uz/bez piecām minutēm tikšanas pie diviem saviem.
Bija žēl braukt prom no Andalūzijas, nu var gadīties, ka žēl arī no Berlīnes prom. Kas gaida ap stūri vai precīzāk aiz kalniem, nav ne jausmas, bet gribas uzzināt.
Uz brāli (lasi: mugursomu) tāpat kā pētersīļiem pēdējo reizi bija grūti skatīties. Taču par brāli/murgsomu grūti vien, domājams, tādēļ, ka mantu izvākšana no bijušā drauga mitekļa notika ar brāļā palīdzību.
Savukārt, mugursomu sauc par brāli kopš Andalūzijas, kur kāds draugs to nokristīja tā mūsu augumu samērīguma un attiecību (ar somu) īpašuma dēļ.
Brālis - brālis gan ne tik novalkāts, i ne pa pasauli tā izvazāts. I labi vien ir. Miera dzīve reizēm ir patiesi skaista. Un tas nekas, ka īsi pirms šā rakstīšanas meklēju lidojumus uz dienvidiem no šābrīža un nākamās mājvietas... |
|
|
| what a world, what emotions |
[Jan. 10th, 2013|03:23 am] |
Joprojām beidzu vēstuli bijušajam (Brīvībai) ar 'mīlu'
strauja izelpa caur degunu ar galvas piepacelšanu
ar labunakti mazuļi! |
|
|
| laimīgs gads būs |
[Jan. 1st, 2013|08:13 pm] |
ha,haaa! es biju uz elektoriniskās mūzikas diskotēku un to pilnībā izbaudīju! galvā gan jorpojām vēl džinksts. un, šķiet, ka labajā pusē, kur arī ir gandrīz ciet labā deguna puse. Ķermenis sargā smadzenes no stipriem trokšņiem, ka deguns tā?!
jā, bet viss lieliski! jorpojām ir tikai vīzijas un vēlmes, ne jausmas kā, kad un kur tās atnāks. bet es zinu, kad atnāks. un kad aizmirstu, tad es pati sev un citi to atgādina un ir labi vai labāk |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2012|04:47 pm] |
gāzes balons kaut kā nepiestellējas tāpēc nespīd ne tēja, piparkūku gatavošana, matus tā aptuveni paguvu izmazgāt, pirms iepriekšējais gāzes balons izbeidzās - būs jāiet vien pievienoties ļaudīm uz vietējo bāru, pasūtīt lielu karstu tēju un skatīties viņu grimmases: 'Tēju?!?!'
trinos pa internetu, bet visi epasti un blogi izlasīti. un ik pēc minūšu visu lapu vēlreiz caurskatīšana nepalīdz saņemt jaunu ziņu. no kāda kaut ko dikti gaidu. tikai ko un no kā?
rīta murdziņš bija par šodienu. par nezināšanu kur doties. tik traki sapnī vai dzīvē neatceros, kad būtu raudājusi. Pārējie dzīvokļa iemītnieki teica, ka esmu gulējusi klusi un mierīgi.
šķiltavu ir daudz, bet neviena nedarbojas labi, viena drusku, bet izskatās pavisam drīz izbeigsies. Vajadzētu pierakstīt un sadedzināt sapni. Varbūt sākt ar sveču iedegšanu, i tad caur to piededzināt visu pārējo. Sērkociņu arī nav. Veselā saprāta tāpat:)
Lasu ļaužu gada kopsavilkumus un domāju, ka nē man nav nekas pozitīvs ko rakstīt. Viss liekas 2 gadu ne gada griezumā - mans sasniegumu mērīšanas periods. Taču patiesībā pat 2012 posms bija ļoti krāsains un ar lieliem lēmumiem, iespaidiem pilns. Tagad tik savu situāciju neuztvet melnbalti. Esmu skaistā vietā, ar jaukiem cilvēkiem, suni un rūpēm par mani. Parīt, domājams, došos, tikai pagaidām vēl nezinu kurp. Un tas ir tas, kas dzen panikā, par ko jūtos vainīga un atbildīga. Un, ka' vajag darbu, darbu, ienākumus, ienākumus. Balansa starp mierīgu bet mērķtiecīgu darba atrašanu un ļaušanu darbam mani uzmeklēt vēl nav atrasta. Bet būs. Sajūta drusku kā vardei, kuru grib gārnis apēst. Varde ir jau tā mutē, bet ar rociņām ārā un mēģina gārni žņaugt.
http://www.ebaumsworld.com/pictures/view/82191821/ |
|
|
| |
[Dec. 24th, 2012|06:03 am] |
Brīvība agrā rīta stundā/vēlā nakts stundā ar sms novēl priecīgus ziemassvētkus un and fuck the people happy too. Ar lielajiem burtiem.
WTF?
Gaidīju ziņu no viņa, bet ne tādu. |
|
|
| |
[Dec. 21st, 2012|09:53 pm] |
pierakstu kā pa labi un pa kreisi pateikt arābiski.
cita starpā maT'am viņu valodā nozīmē nevis sirsnīgi nolamāties, bet gan restorāns.
gribētu atrast kā arābiski saka 'atšujies', bet es pieļauju, ka to viņi pat latviski saprastu |
|
|
| vai vecāki par tevi neauztraucas?! |
[Dec. 20th, 2012|01:40 am] |
lūk, apraduši vecāki ar ceļojošu meitu vai arī vienkārši reizēm drošāki par mani nekā es pati par sevi, vai arī vienkārši maz informācijas. (Ka nerūp, nedomāju, ka tā).
Uz vēstuli, ka dodos gada nogali pavadīt Ziemeļāfrikā saņemu atbildi:
- jauks tāds siltumiņš pie Tevis,bet mums pie mājas stūra gandrīz cilvēka augumā sniega kupena.[..] Tev arī jaukus Ziemassvētkus,gan jau tur arī svin, ja ne, tad iemāci.
Viņi gan nezina plānotās braukšanas metodes un, ka dodos viena, taču tomēr patiekami, ka pietiek nomierināt sevi, nav vēl jānmierina vecāki
I lūdzu kofidencialitāti, protams, ja vien mēnešus no manis ne ziņas, ne miņas. |
|
|