| |
[Feb. 27th, 2013|11:23 am] |
es šorīt raudāju bērnu dārzā
par to, ka pēc trim nedēļām bērni saka, ka viņi grib citu, iepriekšejo diktatorisko auklīti. Ka vnk nepatīk. Gribas domāt, ka tas tamdēļ, ka trūkst kontakta ar mammu. Kaut šorīt es to uztvēru pavisam personiski.
Un es gribēju viņam sist pa ceļam.
Redzēs... No rīta bija sajūta, ka ejat jūs dirst, es aizeju. Tagad ir mierīgāk. iz/pa runājos ar bērnu māti. Par gatavību aiziet netiecu. Taču teicu, ka neesmu ok, ka viņa ir nedēļām prom. Kas ko nopratu, vairāk tā nebūs.
If you tolerate this then your children will be next kas tur šādi dziedāja. Diskutēju ar sevi pieņemt vai nepieņemt šādi situāciju, ka māte tik daudz prom, tamdēļ vien, ka es redzu kas ar bērniem tā dēļ notiekas. Plus sarežģījās dzīve arī man - viņi sliktāk guļ, un tad vēl gala beigās pēc trim, manuprāt, foršām nedēļām beigās pasaka, negrib, ka esmu ar viņu. Vai lai liek mierā, vai vēl kaut un vēl kaut kas
ahhh |
|
|
