| nauda, lūk... |
Feb. 11th, 2013|10:14 pm |
Atstāju pilsētu, kurā biju bijusi gana ilgi ar vienu eiro kabatā, t.i., vispār vienu vienīgo lietojamo, manā īpašumā esošo naudas vienību. Pa ceļam uz šoseju ar šo pēdējo eiro piestāju nopirkt loterijas biļeti, kas tieši tik arī maksāja. Visu vajadzīgo noskrāpējot, un nesaprotot ne vārda, ko biļetes pārdevējs - cilvēks ar runas grūtībām teica, laimēju piecus eiro:)
tad vēl likteņa ironija, ka darbi Andalūzijā tūlīt sāka šķirties pēc tam, kad biju pieņēmusi piedāvājumu Vācijā. Un tā pavisam burtiski - tūlīt un tad. Biju nedēļas, kad nekā un nekā, un tad pēkšņi ir viens darbs kabatā un nākamajā dienā vēl intervijas. |
|