Neglaimosim sev, neesmu shizofrēniķe:) Vēl ne.

Vīrieši.. Bērni. Cilvēki vispār. Viņi taču mainās! Tas tomēr ir savādāk:) Pat ja paši deklarē sevi kā Jānis Kalņiņš forever - monumentāls un nemainīgs tīrasiņu latvietis. Tā vienkārši nemēdz būt. Pat miris līķitis sadalās, atmiņas par viņu transformējas. Ar cilvēkiem ir vienkāršak šai ziņā, viņi ir interesantāki par vārdu:)

Vārds ir kas cits. Nevis nemainīgs, bet kaut kāds konstants tilpums, kurš tomēr kādreiz top pilns. Ne vārds piešķir nozīmi cilvēkam, bet otrādi.
Cilvēx kā vīns. Pudelē pildīts - zināms, no kurienes nācis, kur pildīts, kurā gadā dzimis, cik ilgi jau uz šīs zemes, kas viņa izskatu un garšu ietekmējis..Ir taču svarīgi, kur šo vīnu ielej. Var netīrā "graņjonkā", var lieliskas formas glāzē, var to baudīt, var negausīgi dzert, slāpes remdējot vai apreibinoties.
Man nepatīk ilgi būt ieslodzītai pudelē:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tev nepatīk būt ieslodzītai pudelē,tad jāpasauc talkā labais onkulis Džins :)... kāpēc tad tu nelien ārā no ieslodzījuma?
tev taisnība par atmiņu transformēšanos (par mirušu cilvēku).parādās citādi aspekti, citāda izpratne...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

U mean - A la dins?
Nē, paldies, tā tik vēl trūka, lai es Apzināti ļautos, ka kāds mani atbrīvotu verdzībai:)
Spēciņu it kā vēl pietiek, i es mēģinu izlauzties. Vienmēr jau nevar izdoties, jo cilvēka spējas un tehnoloģiskais progress vēl nav tik attīstīti, lai atsevišķas personas varētu atļauties būt viņas pašas, bez kaut kādas virsvadības un anarhiju ierobežojošiem likumiem:)
Dažreiz tomēr izdodas, bet tas patiesi rada neērtības. Izdošanās ticamība proporcionāla gatavībai paciest apkārtējās iekārtas pazemojumus.

(Reply to this) (Parent)