Tāda diena, kad mamma jautā izaicinoši, jo domā, ka zin labāk, kā es jutos. Cik ļoti viļos ik reizi, kad domāju, ka varu viņai uzticēties, viņai atkāties un sagaidīt, ka ar mani apieties jauki, maigi, izpalīdzīgi utt. Kaut man būtu mīļa mamma. Cik ļoti tādu vēlētos, nevis tādu, kura meklē pierādījumus, “kaulus skapī”, detāļas lai izprastu to, kur viņa nav iesaistīta, kontrolēt un meklēt to, kas mani padarītu paīstam laikmīgu (jo šāda mana laimē nav īsta, nu labi!). Un protams, ka joprojām baidos no sievietes, kura pret mani ir pasīvi agresīva, kontrolējoša un var fiziski aizskart! Vai distance un noteikumi (necelt tel vakarā, neatzvanīt tikai iz pieklājības) ir patiess risinājums?

sieviešu diena uzsver to, ka sievietei jābūt skaistai "būtnei", tas nozīmē sievietei jābūt pakļāvīgai dekorācijai. bet dekorācija, kura jūt, jo neaizmirsim klišeju par "cieto" vīrieti un "histerisko" sievieti. un tāpēc jādavina puķes, pateicoties par skaistuma pūlēm.

man jau liekas viss šis ir tā novecojis, vīrieši un viskautkas pa vidu arī mēdz / var (ja vēlās) domāt par sevis izskaistināšanu, tas ir atkarīgs no idivīda personības, ne dzimuma. "skaistā dzimuma" koncepts, manuprāt, ir ieaudzināts.
ja jāturpina tradīcijas, tad mazāk vajag aiz tām dzimuma lietām slēpties (jo dzimumu dalījums arī ir novecojis).

puķes ir erotiskas, un tās dāvinot, tas jau ir kā personīgs aicinājums :) un tāpēc jādāvina tikai tām, kuras vēlies izaicināt. ne jau visām sievietēm par to, ka viņas pakļaujas kaut kādai normai. tradīcijai.

I'm baaaaack! Un nu jau atkal lielais nogurums.

Eu kad viņa beigs špikot manas labās idejas un uz tām braukt? Lai visa pasaule sadodas rokās viņai izpatikt? Tiešām no shame? Man kkā no radāra jāpazūd? Bez maz vai labāk nezināt.

Lil' Cosmic ir brīnišķīga būtne, jaunums manā dzīvē. Čiv!

D! itsa deficiency!

Galvenais nesajaukt cēloni ar blakusefektu.

es gribētu rakstīt tikai labas lietas.

plānoju polijas vīkendu.

POSTERFACE

Pārliecinājis sevi, ka drīkstu pusi no šīs darbadienas veltīt savi mākslai.

lietuvā bija labi. lietuva kaut kā labi uztver.

Bļāviens, kā var sanākt kopējais tēls tik līdzīgs manam projektam? Tas viņai sagādā prieku, paņemt un teatralizēt esošo. Tas ir tik, tik necienīgi, jo nekas nav pa īstam, nav dziļums, bet ar aktieriskumu un viltu var pārliecināt. Man ir skumīgi un ir arī dusmas.

es domāju, ir laiks mēģināt situāciju uzlabot.

reizēm es aizmirstu, kādam psihoteroram es gāju cauri pusaudžu vecumā. ar laiku esmu pārstājusi kādu vainot, mēģināt redzēt situāciju no malas. beigu beigās, izrādās, ka vainoju sevi visā, jo biju pusaudze. un tā sevis vainošana jau vienmēr bija problēma, tikai šodien atkal atgiežos pie senās "pusaudžu" pārliecības ka tā ir audzināšanas vaina. bet hei, varbūt tā nav tikai pusaudžu klišeja, bet varbūt tā tomēr ir audzināšanas vaina!?
kaut mani vecāki ar mani apietos tā, kā apejas ar svešiem cilvēkiem un, seviški, kā mana mama cenšas izpatikt jauniešiem. uzklausa. kaut es ko tādu būtu saņēmusi.
man joprojām runā pāri, nevaru beiži ne vārdu pateikt, "jo viss jau ir dzirdēts". un kontrolē tieši sīkās detaļas. un saka, ka 100 dzīves ir redzējusi ģimenes un labi saprot dinamikas. un ka esam viensotru izvēlējušās. nu, īsumā, visam pāri vēl izmanto netveramo, lai attaisnotu savu rīcību.. bet ticu, ka ir grūti pieņemt, ka esi savu bērnu traumējusi.

atceros, kā man palīdzēja latviešu valodas domrakstos, šis, manuprāt, ur brīnišķīgs piemērs darbību stilam. ja prasīju palīdzību, man neļāva to darīt diskusijas veidā, drīkstēju tikai rakstīt man nodiktēto tekstu kā domrakstu. ja es iebildu, ka gribu citādāk - atbilde bija "kuš! es tulīt aizmirsīšu.", vai ja vairāk uzsvēru savu neapmierinātību "palīdzēšanā", vai nu bija varians A: apvainošanās no mammas puses un nerunāšana ar mani vairākas dienas (un tad pašai jācīnās ar mājasdarbu. jāpiebilst, ka nebija viegli pāriet uz latviešu skolām) vai arī B: sist man līdz pārstāju raudāt un rakstu diktēto tekstu.

man pat nav iespējas izpausties, lai gan vēlāk tieku vainota tājā, ka neiesaistos... un labi! es varu pieņemt, ka ir lietas, kuras esmu norakusi un no kurām bēgu, kā man šodien pārmeta. labi! es varu būt tā nosauktais bērns, kas tikai un vienīgi raud un jūtās personīgi aizvainots un aizskarts. labi! es to visu varu pieņemt. no kurienes nāk mana neizsmeļamā paškritika? no tā, ka ļauju sevi kontrolēt, lai izdzīvotu.. un tā visu laiku ar visiem.. tik līdz ir nepatīkam situācija, es pārstāju darboties sev.

madafaking YAYZ!

vienmēr tā "tas būs ātri" sajūta izplešas 6-10 stundu darbā. eh.

nejaukas sajūtas mani ir transformējušas: daļa no manis pārliecināti domā, ka, katru reizi, ka kāds no latvijas klausās manu pieejamo materiālu, tie to dara tāpēc, lai pārliecinātos, ka tas ir reāls sūds. tieši tāpēc esmu iestrēgusi pie miksēšanas; it kā gribas visu uzlabot, bet nav arī sajūta, ka uzlabots saturs varētu mainītu attieksmi.

tomēr, neskatoties uz to, kā jūtos, neatliek nekas kā vien strādāt, pabeigt, iesākt, turpināt.

Joprojām cepos par to pašu. Kā lai aizmirst visu kritiku, un pārstāt domāt, ka man kaut kas var piederēt?

to ticību pašam par sevi grūti uzturēt.

atjaunotā aizraušanās ar pokemon go garām pastaigām kopā ar, pirms tam gan, gulēšanu caurvējā trīs naktis.. nu jā. kaut kāds nelabums nāk virsū. tā kā saaugstēšanās.

kaut kā jātiek vaļā no zināšanas, ka triggeroju viedokļus uz katru soli, vai arī jāsāk tos viedokļus nedzirdēt. es it kā vēlētos ieklausīties, bet man traucē, jo tad varbūt iedziļinos ne pa tēmu.

dear ciba, viss ir forši, tikai pie nākamā muzikālā izdevuma esmu jau iestrējusi gadu. Viss ir, tikai nav līdz galam samiksēts, vokālu vajag uzlabot, kopumā visu noslīpēt.

dear ciba, es strādāju visu šo nakti, jo pa dienām nepietika laika, jo bija jāstrādā. Rītdienas izjūtas būs pē. Ai, ai.

animeišen aijs! skatiens miglā.

Līdz ar visu domāšanu par pārvākšanos, ir arī tāda vague doma, cik forši būtu uz Vāciju pārvākties. Jāpapēta iespējas. Piemēram Leipziga. Tā ir forša pilsēta.

Neticami, ka, draugam, kuram populārākajam video ir 2.1 milj skatījumi yūtubā, ir ļoti grūti dabūt koncertu Latvijā. Vai cilvēki nelasa statistiku? Vai arī nesaprot, ka tas nozīmē, ka mākslinieka personība uz skatuves būtu ļoti atraktīva, un cilvēki nāktu dēļ tā, ka šo skatītāko dziesmu ir dzirdējuši? Šis mākslinieks pat ir gifs feisbukā, ierakstot vārdu "energy", un bija Vācijas spotify reklāmas seja, kad Spotify tur pirmoreiz parādijās. Polijā, Igaunijā un Lietuvā noorganizēju koncertus 2 dienu laikā. Latvijā - jau nedēļu nekā, tikai daži atteikumi, un mēģinu daudzas vietas, tagad rakņājos pa smadzenēm atcerēties visas labās opcijas. Pārsteidzoši.

hit space