reizēm es aizmirstu, kādam psihoteroram es gāju cauri pusaudžu vecumā. ar laiku esmu pārstājusi kādu vainot, mēģināt redzēt situāciju no malas. beigu beigās, izrādās, ka vainoju sevi visā, jo biju pusaudze. un tā sevis vainošana jau vienmēr bija problēma, tikai šodien atkal atgiežos pie senās "pusaudžu" pārliecības ka tā ir audzināšanas vaina. bet hei, varbūt tā nav tikai pusaudžu klišeja, bet varbūt tā tomēr ir audzināšanas vaina!?
kaut mani vecāki ar mani apietos tā, kā apejas ar svešiem cilvēkiem un, seviški, kā mana mama cenšas izpatikt jauniešiem. uzklausa. kaut es ko tādu būtu saņēmusi.
man joprojām runā pāri, nevaru beiži ne vārdu pateikt, "jo viss jau ir dzirdēts". un kontrolē tieši sīkās detaļas. un saka, ka 100 dzīves ir redzējusi ģimenes un labi saprot dinamikas. un ka esam viensotru izvēlējušās. nu, īsumā, visam pāri vēl izmanto netveramo, lai attaisnotu savu rīcību.. bet ticu, ka ir grūti pieņemt, ka esi savu bērnu traumējusi.

atceros, kā man palīdzēja latviešu valodas domrakstos, šis, manuprāt, ur brīnišķīgs piemērs darbību stilam. ja prasīju palīdzību, man neļāva to darīt diskusijas veidā, drīkstēju tikai rakstīt man nodiktēto tekstu kā domrakstu. ja es iebildu, ka gribu citādāk - atbilde bija "kuš! es tulīt aizmirsīšu.", vai ja vairāk uzsvēru savu neapmierinātību "palīdzēšanā", vai nu bija varians A: apvainošanās no mammas puses un nerunāšana ar mani vairākas dienas (un tad pašai jācīnās ar mājasdarbu. jāpiebilst, ka nebija viegli pāriet uz latviešu skolām) vai arī B: sist man līdz pārstāju raudāt un rakstu diktēto tekstu.

man pat nav iespējas izpausties, lai gan vēlāk tieku vainota tājā, ka neiesaistos... un labi! es varu pieņemt, ka ir lietas, kuras esmu norakusi un no kurām bēgu, kā man šodien pārmeta. labi! es varu būt tā nosauktais bērns, kas tikai un vienīgi raud un jūtās personīgi aizvainots un aizskarts. labi! es to visu varu pieņemt. no kurienes nāk mana neizsmeļamā paškritika? no tā, ka ļauju sevi kontrolēt, lai izdzīvotu.. un tā visu laiku ar visiem.. tik līdz ir nepatīkam situācija, es pārstāju darboties sev.

Garastāvoklis: sāpe