1. es pieņemu ka pāri okeānam būvē domu dzīvi citādāk, ja sevi uzskata par introvertu un lēnu (kā viņi tur izdzīvo, vienkārši sakot mans raksturs tāds uz viss!? :D) un "tagad es beidzot saņēmu vēstuli no drauga kuru gaidīju jau 3 gadus jo nebijām izrunājuši visu un man vajadzēja zināt ka viss ir kārtībā". Pēc senākā kontakta, vienkārši izdomāju, ka meitene ir ļoti nelīdzsvarota, bet viņa bija tik stipri ieņēmusi galvā nekliegt uz mani vakar lai gan viņu izaicināju jo biju nenormāli dusmīga, un viņa saturējās, tāpēc vairs nezinu. Nu, viņa vienkārši ir patiesi melna un depresīva, smaga persona, kura nekad nav zinājusi kā ir sasniegt iekšējo mieru un pārkāpt sev pāri rīkojoties, nevis izvairoties no konkrētas rīcības. Cik stāsta, sevis ierobežošana ir vienīgā piekoptā metode. Ak žēliņ, viņai taču tuvojās 29.
2. parasti pirmā atbilde ir pretjautājums - "bet es tev agrāk patiku, un mēs agrāk varējām runāt", uz ko es atbildēju, ka runāju aiz žēlastības un garlaicības, un ka līdz es viņu iepazinu, sapratu, ka man viņa nepatīk. viņa nevarot vienkārši mani ignorēt un tēlot ka neesmu, kad iet uz pasākumiem kur mums ir kopīgas paziņas un uzskata ka tas citiem ir nežēlīgs apgrūtinājums, un uzskata ka man arī tas ir grūti un "viņa negrib lai man ir grūti". Tātad - grūti, grūti, grūti, grūti - āh - jāatrisina! Un meičai vienalga, ka tas neizdodas, galvenais, lai kaut kas ir darīts un sava vaina izpirkta, lai var rakstīt savās vēstulēs draugiem skaipā kuri ir konkrētās stundās 1x mēnesī, ka visu ir darījusi lai salabtu.
