protams, ka es gribu. es viena pati to nespēju. Lai arī cik šausmīgā histērijā es pie spoguļa krītu, kad es iziešu cauri virtuvei vai man priekšā stāvēs ēdiens, es to nepārtraukti rīšu. ja es iesāku ēst, nemāku beigt. kamēr nesāku, viss ir kārtībā. Vispretīgākais ir tas, ka es ēdu pat tad, kad man jau sāp. un visu to laiku es sevi nolieku un saku, ka tā nedrīkst. - tagad jābeidz. viss. vairs nē. ja tu apēdīsi, būs slikti. atceries savas asaras. - es kaut kā turpinu. tieši tāpēc es sevi ienīstu: es nemāku sev klausīt. es nemāku kontrolēt. un tas viss ir tik absurdi!

Ak, pirmo reizi Latvijā redzu, ka kādam ir problēmas ar vēlmi ēst pārāk daudz. Laikam šī kaite ir no aizjūras zemēm atnākusi kā viņu kūltūras sasniegums.
Nu, ja tavs gribasspēks,ārējais izskats un veselība ir zem virtuļa vērtības, tad tu esi nolemta aptaukoties.