Kādēļ tik kritiska attieksme pret sevi?
Apģērbi neder, jo esi stāvoklī vai arī pie mājām atvēra McDonaldu? :)

vai arī mājās vienmēr bijis gluži kā vesels pārtikas veikals.

mīļumiņ, ja tu tā turpināsi 'saķersi' neirozi vai sazin ko vēl.

kāpēc tu negribi sev palīdzēt?

protams, ka es gribu. es viena pati to nespēju. Lai arī cik šausmīgā histērijā es pie spoguļa krītu, kad es iziešu cauri virtuvei vai man priekšā stāvēs ēdiens, es to nepārtraukti rīšu. ja es iesāku ēst, nemāku beigt. kamēr nesāku, viss ir kārtībā. Vispretīgākais ir tas, ka es ēdu pat tad, kad man jau sāp. un visu to laiku es sevi nolieku un saku, ka tā nedrīkst. - tagad jābeidz. viss. vairs nē. ja tu apēdīsi, būs slikti. atceries savas asaras. - es kaut kā turpinu. tieši tāpēc es sevi ienīstu: es nemāku sev klausīt. es nemāku kontrolēt. un tas viss ir tik absurdi!

Ak, pirmo reizi Latvijā redzu, ka kādam ir problēmas ar vēlmi ēst pārāk daudz. Laikam šī kaite ir no aizjūras zemēm atnākusi kā viņu kūltūras sasniegums.
Nu, ja tavs gribasspēks,ārējais izskats un veselība ir zem virtuļa vērtības, tad tu esi nolemta aptaukoties.

Sabīn...
man mājās ir tas pats, bet es spēju sēdēt uz diētas(nu kādu 1,5mēnesi kā spēju)

tu varētu aiziet pie dietologa, ir viens ļoti labs. viņš tev iemācīs rīt, bet neresnēt bez gribasspēka pielietošanas. es labprāt pie viņa pati ietu, jo jūtu,ka mana diēta sāk kļūt par režīmu un es netievēju vairāk :(

bet problēma jau nav ēšanā. problēma ir dzīvē. kad dzīve kļūst gaišāka, parādās arī gribasspēks. tagad es to zinu no savas pieredzes


nevar spēlēties ar savu psihi. mēs taču esam ideālisti, sarežģīta tauta. un Jesēņins ir īpaši smalks un sarežģīts.

es labprāt tev palīdzētu, bet man reizēm liekas,ka Jesēņini ir pārāk mazohistiski noskaņoti lai viņiem palīdzētu. tai pašā laikā sociotipi stresā, bija rakstīts,ka viņi nespēj paši pārvarēt savas problēmas, tikai ar citu palīdzību.

tu varētu nākt ar mani uz treniņiem.