man ir arī tāda paranoja, ka es sev nemanot mēģinu atrasties tuvāk vai pieskarties Objektam (ja tā to var saukt)...
Bet vispār mans lielais jautājums ir: vai tā ir tikai mana paranoja vai arī es tā uzvedos visu laiku tikai sastopoties ar objektu tas tā notiek. Varbūt, ka liekas kustības, nevaiklība utt ir parasta parādība, kuru vienkārši es uz sevis pamanu (asāk reaģēju) tikai tad, kad esmu Objekta priekšā, bet ikdienā mani tas neuztrauc?
Vienalga man jāsaka, ka apbrīnoju cik ļoti precīzi tu noformulēji: "pēkšņi šķiet, ka viss manī nesakārtotais ir ļoti pamanāms. es apjūku, un manā galvā parādās (vīzijas formā) neveikla manis versija". Man ir tieši tā pat - bet nekad nebiju spējīga to ielikt vārdos vai aprakstīt.
