okei, garais stāsts ir: mani izvaroja viens mans “draugs” mēnesi pēc tam, kad apprecējos. Seko notikumi, bet nespēju atkratīties no sajūtas, ka tieku dehumanizēta un manu “nē” neņem vērā, pārveido tā nozīmi, sarunā ar mani, lai tjip jūtos citādāk. Tas ir patiesais iemēsls, kāpēc tagad tik ļoti sāp tikt vaļā no laulības statusa, kad otrs cilvēks uzliek ignore, ir ļoti grūti, bet tas ir mans nē. Tas ir jāņem vērā. Es nevaru būt izmantojamā, un jo sevišķi beztermiņā, bez norunas, bez komunikācijas, varbūt bez līdzatbildības. Man nav jābūt kaut kādai noderībai, es esmu pats cilvēks.