Un es reāli nevēlos, I don’t wanna be me, I don’t wanna be me anymore.
No vienas puses tagad zinu, ka mana dzīve nākotne būs okay un es varu dzīvot veiksmīgi, neskaitot negadījumus un neparedzamo,
Bet no otras puses, es neko no tā negribu. Es gribu un negribu.
Īsumā - es īsti neredzu jēgu dzīvot.
Pats sev kalps - tas ir pilnīgi narcisistiks dzīvesveids, uz ko esmu tiekusies ilgu laiku, un ko esmu arī ļoti vēlējusies.
Citam kalps - Tu vergo citam, un cīnies par savu vietu zem saules, bet mūžam jūties apčakarēts.

Atgriežos pie svarīgākajiem punktiem:
• Es nezinu ko es gribu
• Es nevaru izlemt, vai es gribu dzīvot

Citi svarīgi punkti:
• Varbūt kādam vajag, lai es dzīvoju? Jā, zinu dažus cilvēkus, kam vajag. Ok.
• Es negribu justies vientuļi, taču es vairāk nevēlos veidot attiecības ar cilvēkiem, kas var man likt justies vientuļai.
• Es gribu vairot labu pasaulē, taču es pilnīgi noteikti negribu to darīt, lai gūtu kaut kādu ievērību. Taču labu darīt nevar bez ievērības.

Ir strupceļš. Katru nedēļu ir strupceļš.