|
Aug. 25th, 2014|10:16 pm |
Nesenās brīvdienās biju pie draugiem. Tur divi palieli tīņi piedāvāja uzspēlēt mani Carcassonne, kuru pati pirms pus gada viņiem uzdāvināju un iemācīju.
Spēle bija spraiga, jo viņi šmaucās pie katras iespējas, un grūti bija neļauties emocijām. Ievilku elpu, pieņēmu lēmumu necīnīties, neiziet uz principiem, izlikos, ka nemanu visus izgājienus un ļāvu sevi uzvarēt.
Jo tomēr šmaukšanās procesā tāpat kā špikošanā ir arī savs kaifs un iespēja iegūt visnotaļ vērā ņemamas prasmes izdzīvošanai Lielajā Dzīvē.
Kad viņi nākamajā rītā vēlējās spēlēt atkal, atteicos pat pēc vairākiem pavisam sirsnīgiem lūgumiem:
- jaunieši, jūsu spēles stils nosaka jūsu pretiniekus. Ja jūs nespēlēsiet godīgi, ar jums spēlēt vēlēsies tikai tādi paši, kuri krāpjas. un viņiem būs viens mērķis - apspēlēt jūs ar visiem līdzekļiem, nevis gūt prieku no pašas spēles.
mājupceļā aizdomājos, cik tomēr precīzi tas atspoguļojas visos mazākos un lielākos biznesos un cik labi tas redzams ilgākā laika posmā. |
|