|
May. 8th, 2014|11:07 pm |
Ir divi posmi, kad ir īpaši forši skriet - pavasaros ziedoņa laikā un siltās atvasarās pāri sabirušām lapām. Pasaule piesātinās ar smaržām.
Šodien paņēmu netipiski garu ceļa gabalu, un aizmeditējos par Alpha Males.
- sieviete ir viena, viņai ir tikai dažādas sejas - reiz teica viens no viņiem.
Un, šķiet tikai pavisam nesen ieraudzīju, kas ar to domāts - viena no mazajām formulām, kas viņus veido par dominējošiem fiziskajā un enerģētiskajā telpā, ir spēja izturēties pret pašām satriecošākajām sievietēm vienaldzīgi. ne pazemojoši, ne ar atklātu ignoranci, bet izlīdzinoši. Jo šī vienaldzība ģenerē hmmmm, vienlīdzību, (visas sievietes dziļākajā būtībā tādas arī ir vismaz mīlestībā). un skaistums paliek tikai kā efekts - tas var viņām palīdzēt un pat traucēt.
Un es saprotu vīriešus - man viņu vietā aiz tādām formām kādas bija tajā pasākumā, būtu grūti saskatīt dvēseli :)
Bet es nesaprotu vienu no meitenēm, kura, redzot atklāto vienaldzību, veltīja skarbus vārdus neglītajām sievietēm, kuras goroties un izrādoties viņu acu priekšā.
Jo šajā brīdī viņa zaudēja kādā neredzamā spēlē - viņa sāka konkurēt. Viņa juta, ka viņai ir jākonkurē tur, kur viņasprāt rezultāts bija izšķirts līdz ar viņas ierašanos.
Mana dziļākā ticība ir tāda, ka nav iespējams divām sievietēm konkurēt par vienu vīrieti.
Kāpēc?
nezinu... |
|