|
Jan. 16th, 2014|11:29 pm |
Biju iegājusi savā otrajā birojā. Janvārī tur iegriežos pavisam maz, un arī cenšos parādīties, kad neviena nav, lai pastrādātu klusumā.
Gaismas bija izslēgtas, bet atmosfēra liecināja, ka cilvēki aizgājuši pusdienot vai kā.
Pamanīju diezgan lielu radošo nekārtību, un tā kā apkopēja gaidāma tikai pirmdienā, filozofiskā mierā (lai sakārtotu domas) savācu puspilnās miskastes, nomazgāju krūzītes utt.
Kad jau biju uzvilkusi mēteli, paņēmusi maisus ārā mešanai, aiz durvīm sākās jautra čalošana, tās atvērās un iekšā iespruka divas priecīgas meitenes ar bulciņu tūtām vai ko tamlīdzīgu.
Uzmetušas acis man, viņas pat īsti nesasveicinājās, novilka mēteļus un devās tālāk iekšā.
Nepazinu. Visticamāk ka praktikantes.
Tūlīt aiz viņām ienāca biroja vadītāja.
- es te mazliet piekārtoju - ar miskastes maisu rokā smaidot sasveicinājos ar viņu
- paņemiet šo te ar! - viena no meitenēm panāca atpakaļ un sniedza papīra turzu
- kas tā tāda? - dzirdēju puspiktu balsi aiz muguras, kad jau vēru durvis ciet
- vispār... jūsu priekšniece... |
|