|
Jan. 13th, 2014|11:54 am |
Šajā puslodē ir vismaz viens bērns, kurš katru vakaru, gulēt ejot, apvij rokas ap kaklu un arlabunakstssveiciena vietā prasa, kad beidzot snigs.
Šorīt sapratu, ka man arī trūka to balto, auksto mušu, kuras gādīgi līdz pavasarim apklāj to miskasti, kas piepilsētas parciņos un ceļmalās. Pasaule kļuvusi gaišāka, un ir vieglāk elpot. |
|