|
Jan. 1st, 2014|05:33 pm |
apzinoties, ka mans ķermenis ir kuģis, un, patīk tas vai nē, ar kuru vajadzēs pārvietoties līdz dzīves pēdējai dienai, beidzot iestiepu to ne tikai pabarot, bet arī palutināt, šoreiz nomainot tradicionālo vecgada BBH SPA kolhozu pret kaut ko pavisam mazu.
Un šajā nosaukumā "relaksējošā masāža" pavērās citas jaunas pasaules:
- masieris - liela auguma vīrietis, kura roka, šķiet noklāja visu manu muguru. Tāda izmēra vīrieši gan jau mani un manus mērogus uztver kā vienu masāžas punktu. Un, neskatoties uz to (vai pateicoties tam), procedūra tiešām atbrīvoja.
- eļļas. pirmo reizi dzīvē tiku masēta ar karstajām eļļām. un tas mani dzina iegooglēt vispār visas jutekliskās sveču padarīšanas sīkāk. :)
- pēcrituāls - ietinoties mīkstā halātā un gaidot, kad eļļu tonnas iesūksies miesā, maklojot dīvainu tēju ideālā temperatūrā, beidzot uz mirkli sasniedzu mazu, mazu iekšējās laimes atspulgu.
bet par maz.
man pašai sevis kļūst par maz... |
|