|
Jun. 8th, 2013|11:03 pm |
liku ugunskurā zaru pēc zara un truli blenzu liesmās. ilgi.
pamazām akmeņi ap to atdeva siltumu basajām pēdām. tas ieplūda ne tikai kaulos, bet iesūcās kaut kur dziļākajos slāņos,
tur ietrīsējās stīgas, kuras par atmirušām uzskatīju jau sen. iespējams, biju pat aizmirsusi par to eksistenci.
ievibrējās un apklusa.
tas nekas. tas tikai pagaidām
jūras gaiss, klusums, bezvējš.
sajūta kā ienirstot akā, kurās sērdienītes nenoslīkst, bet iznirst citā pasaulē
tik iztukšota un tik mierīga reizē neesmu bijusi sen
tas ir cits tukšums kā izdegšana, tā ir sajūtu zaudēšana un distancēšanās. cinisms un pragmatisms
nogurums
atvaļinājums sācies.
jeb strukturēšanās, spēku uzkrāšana nākamajam posmam. |
|