|
May. 27th, 2013|06:03 pm |
Paskatījos datora pulkstenī. Auksti sviedri pārklāja muguru.
Pēc 10 minūtēm sākās koncerts bērnudārzā.
Es zināju, ka neviens, neviens tur no mūsu bara nebūs. Turklāt šajā laikā normālas mammas jau sen ir sapucējušas savus bērnus baltās zeķbiksēs un kruzuļkleitās, sēž zālē un pulē fotoaparātiem lēcas.
Viss, viss kļuva mazsvarīgs šaja mirklī. cirtu datoru ciet un iznesos uz ielas. Iekāpu pirmajā taksītī un nosaucu b/d vārdu.
- par uzņēmuma naudu brauciet, ja? - indīgi pavaicāja šoferis
- mans uzņēmums, kā gribu tā braucu - asi atcirtu.
- jūs tomēr esiet veiksmīga sieviete, šoferis teica, veicot kreiso pagriezienu neatļautā vietā, - savādāk šis brauciens jums izmaksātu par 20 latiem dārgāk
- nauda!!! - šausmās nodomāju. Tvēru roku kabatā, maks bija palicis uz galda. Kamēr šoferis veica kārtējo straujo manevru, no visiem kaktiem meklēju monētas.
4.26 rādīja skaitītājs. santīms santīmā, cik biju izkasījusi no kabatiņām un somas apakšas.
Viss pārējais kā filmās rāda. Koncerts jau bija sācies, bērni dejoja. Ienesos zālē visa tāda žaketītē un datorsomā, apsēdos uz vienīgā mazmazītiņā brīvā krēsliņa pirmajā rindā, nostāk no skatītājiem un skatījos uz bērniem.
Meita priecīgi pamāja... |
|