|
May. 16th, 2013|08:37 pm |
Atkal dabūju iekšās par to, ka esmu pārāk nejūtīga, neiejūtīga, neempātiska utt.
Vo, nesaprotu - apzinoties savu asociālismu, es tiešām dzīvoju ļoti šauru dzīvi, cenšos citus ar savu klātbūtni neapgrūtināt, ne individuāli, ne pārtijos. Turklāt esmu iemācījusies jebkādās attiecībās nedot liekas cerības, nesolīt iespējamo un neiespējamo.
Bet kāpēc?
Kur rodas šīs cerības pēc kaut kā manī?
Un loģiska atsišanās
ar sekojošo vilšanos un dusmām |
|