|
Apr. 30th, 2013|10:22 pm |
Pēc iekārtošanās viesnīcā izviku savu miesu tradicionālajās pēcbrauciena vakariņās.
Tā kā apkārt bija tikai restorāni ar baltām glāzēm, kur vakariņoja dāmas ar dekoltejiem līdz nabai, devos meklēt kādu lokālu pārtikas veikalu. Intuīcija nepievīla - atradu ātri. Klīdu gar plauktiem, izspēlējot vēl vienu komandējumu tradīciju - "Uzmini!". Liku grozā jocīgus vietējos ražojumus ar nenosakāmu saturu un izcelsmi. Par upuriem masveidā, protams, krita sieri.
Tā rotaļājoties ieraudzīju pagurušu kolēģi no Vācijas. Mēs pārsteigtas skatījāmies viena uz otru un tad apskāvāmies.
Pavadītie vakari (un naktis) ar viņu pagājušajā gadā noteikti bija vieni no vērtīgākajiem, kas mainīja manu pasaules redzējumu. Un viņa ir tas cilvēks, no kuras ir vērts palikt nedaudz atkarīgam. Par šādām kundzēm grāmatas nav iespējams uzrakstīt, jo katra viņas diena ir grāmatas vērta, bet vajadzētu - viņas vada pasauli ar savu prātu, sievišķību, resursiem. Tā būtu jautra grāmata par to, kā smieties, baudīt, iekulties piedzīvojumos, izkļūt no tiem, kā vadīt biznesus daudzviet pasaulē un domāt globāli.
Viņas groza saturs un klātbūtne kā tāda signalizē, ka nedēļa būs ne tikai spraiga, bet arī daudzimensionāla. |
|