|
Apr. 30th, 2013|06:24 pm |
Kad vilku savu čemodānu pa bruģēto promenādi, kas dvašoja pēc jūras un vēla pavasara ar tikko plaukušu lapu smaržu, kur pārdesmit metrus tālāk uz mazām klintīm plīsa mazi viļņi, un kur lielāki kalni tālumā ar baznīcām galos mēģināja nesekmīgi apturēt slinkus, zemus mākoņus, es smilkstēju aiz laimes.
- Gan jau tikšu arī līdz jums - domās pasveicināju senos milžus - izsūdzēt grēkus.
Bet, kad ierados savā divu zvaigžņu viesnīcā un ieraudzīju, ka ar ir ne tikai marmorā klāta vannas istaba ar ausu kociņiem, zobu birstēm, skuvekļiem un citiem aksesuāriem, bet arī bezmaksas interneta parole uz rakstāmgalda pie končām pilna trauka, izkusu spilvenos.
Tikai joprojām neesmu saņēmusies atvērt darba plānu šīm dienām.
Lai paliek vēl sajūta šovakar, ka esmu atvaļinājumā.
Izdegt gan jau paspēšu... |
|