|
Apr. 14th, 2013|11:19 pm |
Sestdienas rītā atspiedu savu personisko galvu pret vēsu mūra sienu un skatījos uz mazo, balto kastīti ar pogām.
Neatcerējos kodu, neskatoties uz to, ka gandrīz vienmēr pirmā ierodos darbā un pēdējā aizeju. Jau četrus gadus.
Es nepierakstu ciparus - ne pin, ne durvju kodus, jo vienkārši tos atceros.
uzzvanīju... savam brīnumbērnam, kurš ar pirmo reizi var iemācīties visu skaitlisko, izņemot reizrēķinu
viņš nosauca ciparu kombināciju, kura man neko neizteica.
Derēja.
Laikam jāņem garāks atvaļinājums vai jāiepērk vitamīni smadzenēm. |
|