|
Jan. 6th, 2013|04:50 pm |
No klases salidojumiem viena praktiska jēga noteikti ir - ja līdz šim nesapratu, uz kādiem pasākumiem jāvelk ādas bikses, tad tagad zināšu, kāds ir šādu tusu dreskods.
Man bija divas klases. Viena "pareizā", pat "elitārā", kura viennozīmīgi mūsu nācijai ir devusi daudzus intelektuāļus un pseidointelektuāļus, karjeristus un sociālos darbiniekus. Otrā klase ir vakarskola, kas radīja unikālu materiālu un darba lauku, lai pirmajiem būtu, par ko saņemt naudu.
Viennozīmīgi otrajā grupā iekļāvos daudz organiskāk jau no pirmajām dienām. Mūs visus vienoja labi noasināti izdzīvošanas instinkti un dažāda rakstura un izmēra bērnības traumas. Kad pēc desmit vai cik tur gadiem mūsu kolorītā klase sanāca kopā, izrādījās, ka tā tomēr izaudzinājusi gan izsitējus un drošības biznesa īpašniekus, gan ārstus, gan ielasmeitas. Un visādus citādus labus dažādos sabiedrības slāņos labi integrētus cilvēkus.
Atvērām pudeles, dvēseles un atmiņas.
Bija forši, silti, jautri. Ja piecos vakarā, kad apsēdāmies pie galda, šķita, ka nav, par ko runāt, tad piecos naktī negribējās vēl iet gulēt. |
|